| gadumijas |
Feb. 13th, 2013|10:06 pm |
|
Kad jau vēl tos atlikumus no vīniem un šampaniešiem nebūtu šorīt pus5 dzēruši, impresionisma gleznojumus uz vecās tapetes triepuši un pirmatskaņojuši Gaismaspili 6balsīgi.
Bet nu tak darījām to visu.
Nebija viegli 8 no rīta uzsmaidīt abām ēnām, bet profesionālisms ļāva turēties un neviens neko nejauta. Tas laikam ir kompliments, jo pat tie kuri zināja, ieskatoties acis apgalvoja, ka neko nevar pateikt.
Bet ne jau tur tas suns atdusas. Fakts ir tāds, ka es neprātīgi mīlu savus draugus. Visus kopā un katru vienu. To trako enerģiju mīlu, ko visi ģenerē, saplūstot vienā telpā, smejoties, runājot un izpildoties labākajās dzert'n'dziedāt tradīcijās. |
|