|
Sep. 16th, 2017|01:20 pm |
Lūk, ko nozīmē strādāt 5 vasaras pusaudzībā Ventspils tirgū ar dārzeņiem diendienā, un 3 ģimnāzijas gadi dzimtās pilsētas gaļas paviljonā (katru nedēļas nogali skolas laikā un vasarās) - acs uz svaru tā uztrenēta, ka tas neatiet arī pēc tik daudziem gadiem.
Šodien bija jānopērk 100 g mandeļu, 50 g banānu čipšu un 50 g indijas riekstu vienam kulināram pasākumam. Pirku rimčikā no tiem beramajiem toveriem. Sabēru uz aci ar sportisku azartu - cik precīzi trāpīšu? Aiznesu līdz bļeķa bļodas svariem, kuri par sevišķi precīziem droši vien nav uzskatāmi - un bija! Ar pirmo piegājienu! Apmurrājos kā laimīgs runcis.
Pēc tam pie kases uz elektroniskajiem svariem precizēju: 100 g mandeļu bija ar +14 gramiem, 50 g banānu čipšu ar +6 gramiem, bet indijas rieksti bija pilnīgi precīzi!
Kaut gan, tas laikam tiešām nepazūd tik viegli, es vēl aizvien katru reizi pērkot gaļu vai ko tamlīdzīgu sveramu, pie sevis iekšēji spēlēju spēli - cik precīzi uzminēšu? Nosaku svaru, un tad skatos, ko rādīs pārdevējas vari. Pārsvarā tā arī ir, ar +/- 150-200 g nobīdi. Tirgus gados varēju precizāk, tad 200 g nobīde būtu bijusi rupja kļūda. |
|