zinot sevi tajā laikā un sastopot šādu opusu, es baidos iedomāties, kā būtu mana dzīve pavērsusies.

no otras puses, ko tur baidītes, es nebūtu Latvijā un nepazītu nevienu no jums, un dzīvotu savu laimīgo grieķisko grieķu dzīvīti.

visticamāk, man būtu 3-4 bērni, nebūtu augstākās izglītības, un būtu laimīga ģimene, izņemot to mazo sīkumu, ka es būtu 

atraitne ar 3-4 bērniem, vecākais jau būtu pusaudzis,, un plašu mirušā vīra radu loku, kuri par mums rūpētos un ucinātos. 

un vispār, kas to zina, kā viss būtu, ja būtu. tomēr tā dziesma plēš sirdi kā šūplādi ārā. 

mieru šovakar