|
Jun. 27th, 2017|02:09 pm |
Atvadīšanās no Paula Kveldes Biedrības namā.
Vīru kori pelnos dun. Visas tās meitenes, kuras reiz nāca no Dundagas dārziem baltās zeķēs, nu baltām galvām ar spieķīšiem drebošās rokās.
Noliku rudzupuķu un vārpu klēpi. Rozes tik ļoti šodien nepiestāvēja. Cekulaina zīle dziedāja manos pirmajos dziesmīšos deviņdesmittrešajā. Un tagad dzied. Un mūžu mūžos dziedās.
Šodien ir gaiši, jo viņam tālāk vienmēr būs dziesma, kopā ar Brālibrāļiem, ar Ausmu, ar Dūmiņu, Medni un Vīgneru.
Par paaudžu maiņu šodien nedomāšu. |
|