|
Mar. 2nd, 2017|01:44 am |
Aizvakar reisā no D-Amerikas uz Veco Pasauli bija tāds gadījums. Ēdienreizē stjuartes vispirms nesa ēdienus cilvēkiem, kuri pasūtījuši kaut ko atšķirīgu - veģetāros, košerus, halalus utt.
Man priekšā sēdējā 3 puiši no Brazīlijas. Stjuarte pienāk pie viņiem ar paplāti un jautā, kurš no seriem pasūtījis košera ēdienu. Puiši tādi apjukuši, savstarpēji saskatās, apspriežas, kļūda būšot. Neviens no viņiem košeru nav pasūtījis.
Stjuarte atvainojas un aiziet. Pēc mirkļa skaļruņos pa visu lidmašīnu atskan lūgums pieteikties Francisko Fereiru, misteru, protams. Man priekšā sēdošais brazīļu puisis apstulbis pieceļas un māj ar roku stjuartei. Kas par lietu?
Stjuarte pienāk vēlreiz ar košera paplātīti. Feireira galīgi apstulbis, neesot neko tādu pasūtījis. Un tajā brīdi pamanu, ka abi viņa draugi klusiņām rukšķ saujās. Francisko arī to pamana, un stjuarte arī. Visi acumirklī saprot, ka draugi Francisko Fereiru iznesuši cauri, piesakot viņam košera pārtiku. Stjuarte izliekas, ka nesaprot, bet Fereira gan savus čaļus pēc tam kārtīgi nobrickāja. Beigās visi smējās.
Taču man aiz muguras sēdēja brašie vīri no mūsu lielākās kaimiņvalsts.
Uz apmēram 20. reizi uzdoto jautājumu "What would you like to drink, Sir?" čalis ar raksturīgo akcentu izmeta: "Kofjī viz orinž džjuis i kaņjak!" |
|