| |
[Jun. 7th, 2017|01:20 pm] |
Vakar uzvilkos uz līdzenas vietas. Un par ko? Par lētu provokāciju.
Vecrīgā vispār šogad ir parādījusies jauna un nepatīkama tendence - sirojoši krievu pusaudžu bari, kuri salien mazās ieliņās, satup uz trepēm, smēķē, dzer, skaļi klausās mūziku, kas viss būtu štrunts un vienai daļai rietumu populācijas pieder pie dabiskas izaugsmes procesa, bet viņi pēc tam tās pudeles saplēš. Demonstratīvi, gandrīz kā performanci, dauza stiklus. Visa Vecrīga ir pilna ar sašķaidītu pudeļu lauskām.
Jau kādu laiku tāds bars ir ieperinājies manā mazajā mājas ieliņā un vēl pie darba. Par mājas ieliņas dauzītājiem jau pirms nedēļām divām nervi neizturēja to šķaidīšanas troksni, atrāvu logu un sakliedzu, ka izsaukšu policiju. Viens no švaļiem pagriezās, nosauca mani par suku un atvēzējās ar alus pudeli, lai mestu man logā. Pārējie švaļi viņu atturēja, viņš mēģināja mest vēlreiz, tomēr tie citi pārliecināja, ka nevajag, būšot sūdi.
Vakar zem maniem darba logiem ērti grasījās iekārtoties bariņš ar pusaudzēm. Pubertātes blaknes, lai tā būtu, nekādu iebildumu. Izaicinoši mauciski ģērbušās 13gadnieces, ar cigaretēm, alu un skaļi uzgrieztu pārnēsājamu rozā skanošu verķi, no kā nāca primitīvs un vulgārs slāvu tucenieks. Iekārtojās un uzvedās stipri bravūrīgi. Kā jau to paredz attiecīgais attīstības posms, kas sagājis šādā žanra un formas vektorā. Atgriezos no darba apgaitas un netieku iekšā. Princeses, kādas 10 skaitā, nolēmušas, ka noteiks toni. Saku, ka tas troksnis traucē darbu, šeit smēķēt nedrīkst, lai iet prom. Troksnis tiek uzgriezts skaļāk, pieklājīgi atkārtoju sakāmo. Pēc mirkļa vismaucīgāka paskata, arī visīsākā auguma pusaudze ar pārbalinātiem matiem un vulgāri pārdozētu kosmētiku krieviski un lecīgi - po russki davai, suka!
Turpinu latviski, ka saukšu policiju, ir darba laiks, darba diena, alkohola lietoša publiskā vietā, nepilngadīgie, smēķēšana tuvāk nekā 10 metrus no ēkas ieejas, valsts iestāde, daudz lielisku kombināciju, lai viņu vecākiem nāktos apmeklēt tuvējos polcijas iecirkņus jau šodien.
Barvede - Latvija svabodnaja strana, što haču, to ģelaju.
Turpina tusēt.
Izvelku telefonu un zvanu kolēģei, ar kuru par policijas saukšanu jau agrāk esam runājušas, jo šie bariņi brīžiem tiešām ir neomolīgi. Nevis vienkārša pubertātes dumpošanas un nekaitīga anarhija, bet ļoti agresīvas un vardarbīgas tās izpausmes.
Daļa bailīgāko pusaudžu, pamanījušas, ka telefonā kaut ko daru, jau sāk raustīt barvedi un aicināt doties prom.
Kolēģe paceļ telefonu. Es - labdien, policija? Mums te ir tāds gadījums. Kolēģe momentā noreaģē un attop, kas par lietu.
Pie šī teikuma aiztinas bailīgākās.
Turpinu skaļi, lai dzird. Saku, kas par lietu un, ka nofilmēju un nobildēju, būs viegli identificēt personas. Aiztinas vēl dažas. Barvede ar pavadonēm spītīgi turas.
Kolēģe otrā galā sirsnīgi spurdz.
Prasu, cik ilgā laikā atbrauks? Ā, jau pēc minūtes? Lieliski. Un vecākus arī informēšot? Lieliski.
Saucu adresi un aprakstu bara vizuālās pazīmēs, lai varētu uzreiz atpazīt.
Tajā brīdī neiztur arī barvede un ātri vien laižas lapās.
Pie nākamās pudeļu plēšanas policiju saukšu patiešām, pirms tam neafišējot sevi. Lai atbrauc un savāc. Varbūt vismaz vienam no bara senči vakarā sados iekšās un kaut kas mainīsies uz labu.
Varbūt arī nē. Taču atklāsme, ka jāsāk baidīties no pumpainiem padsmitniekiem dzimtās galvaspilsētas centra ielās, itin nemaz nav patīkama.
P.S. Pirms nedēļas mums darbā bija izsists logs. Iekštelpā starp stiklu gabaliem atradām alus pudeles lauskas un biezo stikla dibenu. |
|
|