|
Šonakt nevarēju aizmigt, un uzsēdos uz šīs baroka pērles. Brāļi Broski. Merope. Tikai to brāli, kurš Karlo, mēs dzirdēt vairs nevaram. Tad nu tagad nevaru saprast, vai tāpēc, ka pirmo reizi āriju dzirdēju Simonas interpretācijā, un pirmā mīla paliek pirmā mīla, bet salīdzinājumā ar Čečīlijas versiju, mani Simonas versija uzrunā daudz vairāk. Tembrs, izvēlētais temps, orķestra plūdums, rāmums un apcerīgums. Čečīlijai vairāk sasteigts, nešķiet tik izjusts, gandrīz pašmērķīgs, lai demonstrētu tehnisko iespēju bezgalību. Un to saku es, nekritiska Čečīlijas cienītāja. (Bet es neesmu laba recenziju rakstītāja) Kā šķiet jums?
|