| |
[Feb. 18th, 2017|11:52 pm] |
|
Tu guli un skaties tajās debesīs, un skaties, un skaties. Un skaties. Viss it kā ir - augusta melnie gaisi, piena ceļš, zvaigžņojums un pat krītošās. Un tomēr kaut kas zemapziņā nelīmējas kopā. Un tad pēkšņa atskārsme - Dienvidu puslode taču! Tik savāds debesjums bez Lielajiem greizajiem ratiem. Un dilstošais mēness no rīta akurāt uz to pusi, kur mums augošais vakaros. Un slīpi sagāzies. Bet pilnmèness aptumsumu vēroju sēdot pie upes, kas iztek no kalnu ledāja. Pie vēju pārejas. Miers un miers. Vēl tikai 10 dienas. |
|
|