| īsi par brokastu maizītēm |
[Jul. 14th, 2016|12:43 pm] |
O Hesus!!!
Jūs gribat dzirdēt, kā man tikko gadījās?
Aizvakar aizšāvu diennakti padzīvoties pie ūdeņiem. Jau ostā esot, atjēdzos, ka aizmirsu ielikt ledusskapī svētdien pašas brangi nokūpināto cūkgaļas gabalu (ar ķiplokiem). Nospriedu, ka kūpinātai gaļai pa diennakti nekas ļauns varētu nenotikt. Vakar, vēlu naktī pārrodoties mājās, tāpat pa tumsu momentā iemetu gaļu ledusskapī. Paodu, ka nekādas smaķeles nav, smaržo tik pat labi kā svētdien tikko no dūma noņemta.
Šorīt, vēlā priekšpusdienā nolēmu ieturēties. Izņēmu gaļu, nogriezu kārtīgu šķēli, uzliku uz maizītes un garšīgi iekodos.
Un tad skatam pavērās acīmredzamais ticamais - gaļas šķēlē čumēja un mudžēja baltie tārpi!
Un es jau biju sākusi sakošļāt to kumosu...
Tālākais jau notika ātri un zibenīgi. Olbaltumvielas, protams, paliek olbaltumvielas, bet nu... šis bija drusku zu viel miera laiku un nebada apstākļiem rietumu kultūras ietvaros.
Tak, kopš bērnības traumas ar tārpainajām avenēm šitā man nebija gadījies. |
|
|
| summarijs |
[Jul. 14th, 2016|11:48 pm] |
Es domāju, ka mana priekšpēdējā atvaļinājuma darba diena pirms pēdējā Ronīša vīkenda ir noslēgusies godam - pēc rīta tārpmaizīšu epopejas, pusdienā braucot ar velo, matos iekakāja putns, vakarā gards rums ar ūdenstūrisma biedrīšiem, pēc kā līksmi nācu mājas pa lietu. Dušas rituālā noplīsa "klausule". Attiecīgi dušošanās rituālu pabeidzu ar šlauganu šļūciņu no šļurbanas šlandziņas.
Esmu sajūsmā par šo dienu. Tiešām.
Tagad nāk ķiršu alus, Meitene ar pūķa tetovējumu zviedru versijā (kārtējo reizi), un divi braši austriešu magnāti, kuri rīt ved pusdienās aiz tāpat vien. Ceru viņiem "atriebties" ar naksnīgi rīdzīgu kajaku turneju pa galvaspilsētas akvatorijām un pieguļošajiem ūdeņiem.
Nu sakiet vēl, ka šis nav bijis augšģeniāls atvaļinājums?! |
|
|