| |
[Mar. 10th, 2016|05:11 pm] |
Viņš atnāca un šķelmīgi prasīja, ar kuru no visām meitenēm te tagad jārunā?
Saku, var ar mani. Palīdzēšu it visā.
Viņš izvelk no papīra ziedu un sniedz man: vai tu zini, kas tā ira?
Saku - smaržo pēc laukiem un bērnības.
Viņš saka - jā, tā ir mimoza. Stāvēs vismaz divus mēnešus. Ilgdzīvotāja, tāpat kā es! Esmu vecmodīgs, man tās meitenes tomēr dikti patīk.
Un šķelmīgais smaids no acīm nepazūd.
Mimoza.
Viņš.
Gido Kokars. |
|
|