| atcerējos par Ganu |
[Jan. 7th, 2016|03:12 pm] |
Kāds draugs dodas ceļojumā uz Ganu. Viņam pavisam oficiāli iesaka nekrāmēties ar vīzas formalitātem, kas aizņem trīs nedēļas, un arī nav garantiju, ka vīzu dabūs. Iedod konkrētas personas kontaktus, kurš lidostā iesitīs vīzu uzreiz, un tas maksā 100 dolārus viņam naļikā. (laikam pasītē jāieliek tā nauda).
Atcerējos, ka man pamatskolā bija vēstuļu draugs no Ganas. Mums skolā piedāvāja angļu valodas treniņa nolūkos un mūžīgas draudzības dibināšanai atsaukties uz kaut kādas organizācijas "International penfriends" aicinājumiem. Tur bija no visādām valstīm tādi paši 11-13 gadus veci pusaudži, kuri kāroja sarakstīties ar bērniem citās pasaules valstīs. Izvēlējos zēnu no Ganas, jo tas likās ļoti eksotiski un aizraujoši. (nu kurš gan grib sarakstīties ar Ukrainu vai Baltkrieviju?!).
Aizrakstīju vēstuli, pēc kāda mēneša pienāca atbilde ar visu fotogrāfiju. Puisi sauca Emanuēls, un viņš bija gadu vai divus vecāks par mani. Mēs sarakstījāmies kādus divus gadus, pa vēstulei apmēram 2 mēnešos. Viņš dzīvoja tieši galvaspilsētā. Viņa vēstules vienmēr savādi smaržoja.
Kādā vēstulē viņš man prasīja, vai es viņam varētu aizsūtīt kaut kādu sony walkman. Nesapratu, kas tas ir. Izšķirstīju visas divas angļu -latviešu vārdnīcas, kas man mājās bija, prasīju arī savai angļu valodas skolotājai lauku skolā, bet viņa arī nezināja. Domājām, kaut kāds staigājošs cilvēciņš, bet kāds gan? Tā arī netikām gudri, kas tas par staigājošo cilvēciņu, taču māte sagrabināja pēdējo naudu un nopirkta t-kreklu ar Rīgas vārdu un melno kaķi virsū. Jāpiebilst, ka 90to gadu vidū šis tūrisma mārketinga aspekts nebija īpaši attīstīts, un tādus kreklus manu dzimto lauku rajona centrā baigi nevarēja dabūt. Bija atvests no Rīgas. Krekls maksāja 5 latus, un sūtījums uz tālo Āfrikas valsti - tik pat. 10 lati 90to gadu vidū bija MILZĪGA nauda manai ģimenei. Visa dzimto lauku rajona centra pilsētas pasta nodaļa rosījās kā skudriņas, jo viņuprāt, tas esot pirmais pasta sūtījums uz Ganu no konkrētās nodaļas, vismaz šo pasta darbinieču pieredzē noteikti.
Cik zināms, Emanuēls t-kreklu saņēma, taču atrakstīja atpakaļ, ka tas krekls, tas tā, bet please send me sony walkman. Uzrakstīju, lai viņš man paskaidro, kas tas tāds ir, jo es nesaprotu, un ka mēs jau vienu dāvanu viņam nosūtījām, rakstīju vēl kaut kādus jautājumus, lai zēns pastāsta sīkāk par bērnu dzīvi Afrikā. Uz šo vēstuli atbildi nekad vairs nesaņēmu. |
|
|