| Ravi |
[Dec. 12th, 2012|01:40 pm] |
Kādā nemīlīgā ziemas vakarā, pēdējā no gadu tūkstošu mijām, kas piedzīvotas, vēl ģimnāziste būdama, atklāju LR3 brīnišķīgu raidījumu, ko vadīja Sergejs Ancupovs.
Par Ziemeļindijas klasiko mūziku. Sēdēju tumsā un klausījos. Burtiski sastingusi mūzikas un tēmas iespaidā. E-pasta man toreiz nebija (kaut kur uz pasaules laikam jau tādi citiem bija). Es aizrakstīju uz radio vēstuli. Rakstīju par to, ka raidījums mainīja manu dzīvi, atvēra jaunu pasauli un piešķīra jēgu eksistencei. Mēdzu jokot, ka savu karjeru nozarē sāku, 11. klasē sarīkojot Jelgavā pirmo Ziemeļindijas klasikās mūzikas koncertu. Vispirms savā skolā, pēc gada - pilsētas muzejā. Sāku pētīt tēmu dziļāk, meklēt ierakstus, klausīties, lasīt. No pusdienu naudām atliku santīmus, lai Vāgnerielas upē pirktu rāgu diskus (nu kad braucu uz Rīgu, uz olimpiādēm vai kādās citās darīšanās).
Manā 23. dzimšanas dienā, vispārēji haotiskas, hedonisma un bohēmas caurstrāvotas ballītes ietvaros draugi man uzdāvināja burku ar marinētiem gurķiem. Smējos par dāvanu, noliku to plauktā un atgriezos pie izklaidēm. Draugi vakara gaitā vairākkārt mēģināja manu kontaktu ar burku atjaunot. Ilgi neuztvēru, kāpēc viņi tik aktīvi to burku manā tuvumā vicina. Tad pēkšņi pamanīju, ka burkai dīvaina etiķete. Satvēru to, un etiķete izrādījās...plēvēs un maisiņos rūpīgi iepakota, marinādē iegremdēta biļete uz vasarā Rīgā gaidāmo Ravi Šankara koncertu.
Es tovakar vannasistabā klusiņām raudāju aiz laimes.
Koncertu vasarā atcēla, biļeti glabāju, jo toreiz solīja, ka koncerts notiks vēlāk rudenī. Koncerts Rīgā tā arī nekad nenotika (lai laba dzīve kulta menedžerim Rešetovam). Bet biļeti es glabāju vēl šodien.
Meistars un Skolotājs aizgāja pēcpusdienā. Raga Bhimpalasi, kas paredzēta pēcpusdienām. http://www.youtube.com/watch?v=4X0J74MJ7XE |
|
|