|
May. 8th, 2015|09:52 am |
mirklis Vecrīgā piecos nulle nulle Otrā Pasaules kara beigu gadadienas rītā.
viņš, tāds ap 60, pliku galvvidu, brilēm, taukainu pazodi un alusvēderu. labi ģērbies, acīmredzami turīgs rietumnieks.
divas krasavicas ar balinātiem un ogļu melniem matiem, vulgāros mini un augstpapēžu kurpēs, puskažociņos un rokas somiņās, spriņģo ap viņu, katra zem sava elkoņa un priecīgi spiedz.
bērniem tūliņ būs končiņas! JĪIIIIIIIIIII
visi trīs viegli iereibuši, bet ne tā, ka nesaprastu, kur atrodas un kasesesmu
rietumniekam siekalas tek pat pa acīm, smadzeņu vietā darbojas cits orgāns.
blondā priecīgi spiegā un lēkā ap saviem rīta biedriem, kamēr melnā izmisīgi skaidro: "maj ņeim iz nastja, ajm raššen,bat from hjier, poņimaješ? ic not īzī. verī komplikeiķed. vī ār rašens bat vī ar not rašens. vī ār nobaģi"
viņas viegli aizlietajā skatienā atvīd visas pasaules sāpe.
es tajā brīdī tieši eju garām trijotnei. mēs uz mirkli saskatāmies.
viņa saprot, ka pārējie divi nav ieinteresēti viņas intelektā, tāpēc pievienojas blondajai un, rožaini spiedzot, ņemas lakstoties ap tumīgo rietumnieku.
bet melnās teiktais lielā mērā satur in vino veritas daļu un liek aizdomāties. |
|