ercha84
ercha84
- 2.9.18 22:04
- Vēl viens pierādījums priekš manis kā laiks aizrit vēja spārniem. Šodien aizvadīju 9. pēc kārtas Vienības braucienu. Pirms tam, divus gadus ierodoties svētku laukumā bija kaut kā skumīgi. Šodien, gan ierodoties, gan finišējot bija ļoti spēcīgs emocionālais uzjundījums, gandrīz asaras saskrēja acīs. Tas plakāts īsi pirms finiša ar tekstu "Kad kājas saka nē, bet galva saka jā...", pieplūst pārcilvēcisks enerģijas pieplūdums un tās kājās min augšā tanī stulbajā kalnā.
Cik smieglīgi tagad pārdomāt tās stratēģijas lai brauciens šķistu vieglāks. Droši vien pamatā tās būtu trīs kuras palīdz raitāk un vieglāk izbaudīt braucienu. Ehhh...meiteņu dupši, ja ir priekšā kas skaists, kājas nepagurst, atliek tik mīt pakaļ, otrs ļoti efektīvs ir nolieties kad laidies no kalna lai mazāka gaisa pretestība, ja cits min, tad tu noliecies neminoties mierīgi paej garām, trešais klasiskais - mīties aiz kāda, arī mazināt gaisa pretvēja pretestību.
Noteikti piedalīšos arī nākamājā braucienā, tas jau būs jubilejas, 10.!
-
Mūzika: KHR
-
0 rakstair doma