viss būs labi tad, kad beigsi GAIDĪT no viņas kādu sevis iecerētu reakciju, beigsi censties viņu nopirkt, beigsi izdomāt kaut kādu mistiku par viņas ziņām, atbildēšanu, neatbildēšanu, būšanu, nebūšanu, u.t.t. un nevajag nekādu nākotni bakstīt un sapņu pilis celt a-la "nekļūstam jaunāki". ir jāiepazīst tas cilvēks, sarunās, kopīgos piedzīvojumos, kopīgos hobijos un interesēs. nebāz viņu kaut kādos sevis iedomātos rāmjos un struktūrās, ļauj viņai būt pašai, nevis tiesā katru vārdu, katru kustību, katru skatienu. nekādas nopietnas nākotnes ieceres nav iespējamas kamēr nedzīvosiet kopā un nesapratīsiet, vai jūtaties ērti, brīvi un droši viens ar otru. bez bailēm, nedrošības, aizdomām un pārējiem sviestiem, kam attiecībās nav vietas jau no sākta gala.

Piekrītu Tev. Es saliku savā galvā visu pa plauktiņiem un beidzu gaidīt no viņas savā galvā iecerētu reakciju. Nopirkt es viņu necenšos, tikai izrādīt cik man viņa ir svarīga.
Es viņu netiesāju, viņa nevienā momentā nav bijusi tāda kād anegribētu būt, viņa ir īsta. Šobrīd negaidu no viņas neko, pati spers vai nespers solīti pretī.