Garāžas klasika
Es beidzot liku pamatus Kompozīcijai Nr.1, nevis vienkārši improvizēju, lai vēlāk visu aizmirstu.Lai arī- kas zin, pagūt aizmirst var vienmēr.
Neteiktu gan, ka tagad lepotos ar sevi.Vadmotīvs pats atrada savu vietu pirkstu bezmērķīgajā slīdējumā, tas atsvabinājās no mana prāta gūsta un izskanēja.Īpaši necentos to ietekmēt, vien attīstīt un variēt.
Varbūt mēs tikām maldinātas.