kaprīzes

Atradu savā datorā vienīgo sava izpildījuma ierakstu. Un ziniet,man pat patīk. Klausīties fonā nevis vērot ar visu attēlu. Jo tad es neredzu savas dusmas, nogurumu un nīgrumu. Lai gan to es tāpat dzirdu čello piepildītajā tonī, kas ir piepildīts nevis ar vieglumu un lidojumu, bet ar putna centieniem pacelties, kad tam pie ekstremitātes piesiets akmens. Un varbūt es kļūdos. Es parakāšos savu atmiņu vērpetēs, lai varētu būt konsekventa savā tā laika izpildījumā.

Ja kādu māc nežēlīga interese - iečukstiet, ierakstu ir iespēja iegūt savā īpašumā. Bet šī nav pašaģitācija, vien telepātiska nojauta.

Un šodien es runāšu vēl. Vēlāk. Un ne par mūziku.