pseido pašizpēte jeb tīksminošas spēlītes pašapmierinātībā
Man prasās pēc smadzeņu masāžas, ziniet, šķiet, ka tur migla sakrājusies, tā laikam prozaiski varētu pārdēvēt migrēnas stāvoklim līdzīgas galvas sāpes.
Vēlos šo nedēļu ātrāk aizvadīt un atrasties viņpus tās viesmīlīgā sliekšņa.
Šodien audzināšanas stundā mūs pārbaudīja ar samērā interesantu frāžu un vārdu spēli caur mūsu asociācijām, no kuras, principā tikai vairāk pārliecinājos par to, kāda tad tā mana patne varētu būt.
Nu ir arī prieciņš un līksmība manī šovakar - tikko saņēmu čello dāmas, kuru ievedu improvizācijas tīmekļos, pirmos ierakstus. Klausos un smaidu. Patīkami redzēt, ka viņa ir aizgājusi pa, manuprāt, pareizo "underground" mūzikas taciņu. Prieks un līksmība. O jā.
Es vēlos, kaut ātrāk paietu rītdiena un es atjēgtos mājupceļā ar iegādātu to, ko esmu noskatījusi. Un tad vēl varētu paiet arī ceturtdiena, kad es mājās pārrastos ar smaidu uz lūpām un jaunu svētku kārtu. Un tad pienāktu piektdiena, kurā es pēdīgi mierīgi atpūstos. Un sestdienā jau manī varētu uzjundīt satraukuma viļņi. Tas būs skaisti! Tam tā būs būt! Un ne citādi!