ir dienas, kad gribas čīkstēt un čīkstēt, kad spēku izsīkums ir milzīgs, ķermenis atsakās cīnīties ar slimību, nav temperatūras, bet tikai gulēt un gulēt, nu lūk, ir tādas dienas. man pirmoreiz.
sūdīgi

esmu lauvene, guļu apmēram divdesmit stundas diennaktī

es zinu, ka šodien uzvedīšos īpaši labi ar savu aizsākto vīna pudeli. lielums ir nost, šodien šainīgs datums, tagad tikai dzert, ēst, gulēt, dejot, varbūt atkal pieķerties akadēmijai un dzert, ēst, gulēt, dejot, un dzert, ēst, gulēt, dejot, dzert, ēst!

nezināmais dabūjis četri. no pilnīga dunduka caur īsziņām izpeldēt uz četri, man liekas, ir ļoti veiksmīgi un es sev varu sist pa plecu

nevaru saprast, vai tie, kuri brauc prom, vienmēr atgriežas savādāki vai tikai dažreiz.
izkāpt citā zālītē, pēdas sajūtu atšķirības atceras

tikko simts gramos kultūras izskanēja "skatījās, aizturot sirdi"
vai tad sirdi var aizturēt?
smiekli

dažreiz liekas, ka es varētu būt ļoti piepildīta, nedarot neko

ptp planeta rāda pūt vējiņus.
smeldze liela, bet traucē krievu valoda.
traucē, jo at imants kalniņš skan savādāk

vēders kņud un dīc. varbūt tur vēl dzīvo tie vakardienas trokšņi? nezinu, bet koncentrēties nebūt nepalīdz

mācīties paģirās. mmm, mai feivorit

un atkal no rīta kliedza putni, un tad es aizdomājos, ka ilgu laiku tajos trokšņos man blakus stāvēja Dzenītis. jēgas ta nav, bet man ienāca prātā.
-
es pazaudēju draugus.
kur?
čurās!
-

ja ceturtajā maijā mežs bija pārāk cepts, aizvakar - pārāk vārīts, tad nu vakar perfekti pikanti šmorēts.

laikam nedaudz žēl krievu

es stūķēju mutē sīpolus

esmu palikusi viņu listē, tāpēc man no holandes ik pa brīdim nāk komponistu nodaļas epasti.
tā, lūk, šodien uzzināju, ka serž varētu dot praktikumu nākamnedēļ ;)

pilnīgi visur līst

to want more, than is given to you

es varētu aizmigt

es šobrīd ēdu ļoti garšīgu arbūzu

pēc mirkļa atkal viss labi

āāā
gāž kā no spaiņiem