šorīt piecēlos par agru, par agru, kamōn, man ir nav-ko-darījiens no rīta

šodien mani nekaitināt un izturēties ar vislielāko rūpību. es darīšu neiespējami neiespējamo (pat toms krūzs nelīdzētu) - pa vienu vakaru mēģināšu uzrakstīt kursa darbu. ak, nē, nevis mēģināšu, bet uzrakstīšu! vajag.
vismaz novirzīsies domas, bet vispār šodien atkal mūzikla sajūta. nu nevaru es, viendien kalnā, otrdien lejā, dzīve kā šūpoles, pareizi, krauze, tikai man jau galva griežas

aizdegsies, aizdegsies
tikai pirms tam mēs visi nokritīsim. ar acīm ciet sirds nelec

un atkal tikai atsauce

ārprāc, kāda spītība, varbūt 'atkārtojas vēsture-e-e' sit pa sāniem, bet es nīkstu laukā, varbūt brīvbiļetes uz k.suni dedzina kabatu, tas neko neatrisinātu, pīpot metu nost, dzert nē, un mana loģika ir lielāka par Tavu skapi

bet man būtu jādzīvo uz meliem, fuij, melot tagadnei

un es tagad tirinos, man nav miera, kuš kuš, ja palaimēsies, līdz sestdienas naktij, labāk lai nelaimējas, kļustu nesakarība, kļustu viena liela deja un uzvilkts vilciņš, kā smejošs pulstenis, kurš zvana un iet
taurenis gan ir roterdamā palicis
es nemāku tā - bez taureņa, būs jābrauc pakaļ
bet tagad ko
tagad neko, jāiet uz mežu, labi, ka sniegs jau cauri, vismaz nav ragaviņas līdzi jāvelk

cilvēki bieži pārspīlē, phe, muļķības, lauri, es nepārspīlēju, es tiešām gribu nepārspīlēt

un vispār, man kursa darbs jāraksta, aij aij aij

galzenais, ka manī ir muldamais, varbūt iztirināšu laukā no sevis šito zaņķīgo neloģiku un kaut kādu nesaprotamu pavasari. man vajadzētu divas sevis, būtu miers un bērziņš.
viena sev, tagadnei, mirklim un visām iespējām
otra - saprātam

un ja Jūs zinātu, ko es tagad klausos, Jums viss būtu skaidrs, jā, tik vienkārši

bišiņ šņabja un sveiks, vocek

jā, es pārbaudīju, pirmo reizi pukstu skaits vienā dienā ir divciparu skaitlis
jūti?

es tūlīt zināšu visu no galvas, varbūt nomainīt plati. nē, es neiešu Tev līdz

atceros, ka uz brīvibas ielas reiz pirms gadiem četriem pie vecās ģertrūdes baznīcas tika likts jauns asfalts. ātri un operatīvi pa nakti visu sadarīja, bet līdz rītam vēl nevienu nelaida braukt.
tā nu mēs ar elīzu gulējām - brīvības ielas vidū ar baznīcu aiz muguras uz silta asfalta. vo, šitā gribas vēl