nu tā.. rīt mani atkal gaida mana mīļotā akadēmija, bet es (kā jau stulba būdama no dabas) nekādi nevaru aizmigt.

vai es šodien aizmuku no akadēmijas jau pēc pirmajām 20 minūtēm?
JĀ
-
tas jau tikai tā saprotami. tā jau ar Tevi vienmēr, Austra, ne?
-
man zvanīja Elīza, lai uzprasītu, vai pie manis nav viņas/mūsu rozā krimplīna kleitiņa. viņai rīt mutiskais eksāmens un gribēja izskatīties nu .. tā šiki. teicu, ka nē. un nemeloju. nobrīnījos, ka viņa ar mani runāja tik fakināti draudzīgi. nav jau slikti, bet.. necerēti, varbūt.
-
 jā, man nepatīk, ka man nepasaka, kas ir noticis. ja IR noticis. parasti jau viss mierīgi. (vai vai kā tā šokolāde kūst mutē..)
-
 ienāca prātā vien sen lasīta ainiņa par ievziedu puteni.
-
 (man liekas, ka es ļoti daudz lietoju vārdu "tikai")
-
ar rogu iedzērām vienu alu. pie tam tādā dīvainā vietā - Andalūzijas Sunī. pēc tam pie viņa paēdām. starp citu, viņš taisa garšīgākās karbonādes pilsētā! aizmigu.
 nosalu - nav ko gulēt pie atvērta loga! (mācība mūžam)
-
 karlsons nezvanīja. varbūt sēž uz jumta. =) vienu gan es zinu, viņam noteikti nav tik daudz torīšu, cik gadu.. =)
-
gribas vienu rītu pamosties pie Elīzas. piemēram, no Martas modinātāja skaņām. vai arī no tā, ka Armands ir izdomājis pārāk sparīgi apvelties uz otriem sāniem (ak tu platā mugura!). vai arī no Zanītes aktivitātēm. ja viņai ir pohas - viņa vienmēr dzied un kārto māju, mazgā grīdas, vāra citiem tējas, noliek pie gultas ūdeni, uzliek RĪTA mūziku, - katru reizi atrod kādu jaunu nodarbi. jauki vispār. un tad ieveltos Krišijs, uzliktu Džimmiju vai Bobu un pilnīgi "noliktu" mūsu mūziku. pēc laika atnāktu Kārlis ar alu, skanētu kaut kas no Grebja vai NO GDJE ŽE RUČKI, jo Krišijam vairs nebūtu teikšanas. Aizmirsu - noteikti spīdētu saule. ar laiku mēs būtu pilnībā atmodušies. un tad notiktu lielā pankūku cepšana. un es, protams, pie plīts (kā viņi vienmēr pamanās mani pielikt pie šī darba?) Raja teiktu, kur atrodas tā un tā bļoda, Simsons uzsauktu rīta tostu, aizpīpētu un noteikti ar mani parunātos. pa to laiku istabā notiktu HAJS ar spilveniem un saplīstu kāda glāze. sūtam nākamos pēc alus. sametamies. bet kā likums - NĀKAMAJOS rītos dzer tikai no stikla pudelītēm, kā teikt - tā ar glanci. pievakarē zvanītu Madara un mēs aizietu uz Raiņa parku pastaigāties. sāktu krēslot. mēs vēl aizčāpotu atpakaļ pie Elīzas. un ja sanāktu - tiktu mājās ar pēdējo trolejbusu, ja ne - sāktos stāsts no gala. no tā gala, no kuru nepieminēju. (tas kā tāds samudžiknējums no visiem tiem miljardiem rītu)
-
tādas dienas bija saldākas par lielo Fazer šokolādi ar riekstiem un rozīnēm.