vai es šodien aizmuku no akadēmijas jau pēc pirmajām 20 minūtēm?
JĀ
-
tas jau tikai tā saprotami. tā jau ar Tevi vienmēr, Austra, ne?
-
man zvanīja Elīza, lai uzprasītu, vai pie manis nav viņas/mūsu rozā
krimplīna kleitiņa. viņai rīt mutiskais eksāmens un gribēja izskatīties
nu .. tā šiki. teicu, ka nē. un nemeloju. nobrīnījos, ka viņa ar mani
runāja tik fakināti draudzīgi. nav jau slikti, bet.. necerēti, varbūt.
-
jā, man nepatīk, ka man nepasaka, kas ir noticis. ja IR noticis.
parasti jau viss mierīgi.
(vai vai kā tā šokolāde kūst mutē..)
-
ienāca prātā vien sen lasīta ainiņa par ievziedu puteni.
-
(man liekas, ka es ļoti daudz lietoju vārdu "tikai")
-
ar rogu iedzērām vienu alu. pie tam tādā dīvainā vietā - Andalūzijas
Sunī. pēc tam pie viņa paēdām. starp citu, viņš taisa garšīgākās
karbonādes pilsētā!
aizmigu.
nosalu - nav ko gulēt pie atvērta loga! (mācība mūžam)
-
karlsons nezvanīja. varbūt sēž uz jumta. =) vienu gan es zinu, viņam noteikti nav tik daudz torīšu, cik gadu.. =)
-
gribas vienu rītu
pamosties pie Elīzas. piemēram, no Martas modinātāja skaņām. vai arī no
tā, ka Armands ir izdomājis pārāk sparīgi apvelties uz otriem sāniem
(ak tu platā mugura!). vai arī no Zanītes aktivitātēm. ja viņai ir
pohas - viņa vienmēr dzied un kārto māju, mazgā grīdas, vāra citiem
tējas, noliek pie gultas ūdeni, uzliek RĪTA mūziku, - katru reizi atrod
kādu jaunu nodarbi. jauki vispār. un tad ieveltos Krišijs, uzliktu
Džimmiju vai Bobu un pilnīgi "noliktu" mūsu mūziku. pēc laika atnāktu
Kārlis ar alu, skanētu kaut kas no Grebja vai NO GDJE ŽE RUČKI, jo
Krišijam vairs nebūtu teikšanas. Aizmirsu - noteikti spīdētu saule. ar
laiku mēs būtu pilnībā atmodušies. un tad notiktu lielā pankūku
cepšana. un es, protams, pie plīts (kā viņi vienmēr pamanās mani
pielikt pie šī darba?) Raja teiktu, kur atrodas tā un tā bļoda, Simsons
uzsauktu rīta tostu, aizpīpētu un noteikti ar mani parunātos. pa to
laiku istabā notiktu HAJS ar spilveniem un saplīstu kāda glāze. sūtam
nākamos pēc alus. sametamies. bet kā likums - NĀKAMAJOS rītos dzer
tikai no stikla pudelītēm, kā teikt - tā ar glanci. pievakarē zvanītu
Madara un mēs aizietu uz Raiņa parku pastaigāties. sāktu krēslot. mēs
vēl aizčāpotu atpakaļ pie Elīzas. un ja sanāktu - tiktu mājās ar pēdējo
trolejbusu, ja ne - sāktos stāsts no gala. no tā gala, no kuru
nepieminēju.
(tas kā tāds samudžiknējums no visiem tiem miljardiem rītu)
-
tādas dienas bija saldākas par lielo Fazer šokolādi ar riekstiem un rozīnēm.
nošu burtnīca - Post a comment
art does not do for the people, art does to the people
nedaudz par īsu (eovina) wrote on January 17th, 2005 at 07:47 pm
zvaigžņu miers