vakar, sēžot kondženē (ap kādiem sešiem laikam), sapratu, ka es vairs nekad nekur neiešu! un viss..
tiešām, ja man līdzi būtu guļammaiss, šorīt mani droši vien atrastu apkopējas zem studentu kluba biljarda galda.
pfu, kāds aukstums.

piedod, gobi, ka vakar es tā, bet man no aukstuma pārsprāga piere, un doma par čāpošanu līdz radio mani nobiedēja tā, ka i ne pakustēt..

//pat mājās nevar sasildīt ķepas pie radiatoriem! viņi, maitas, tik karsti, ka es brīnos, kā viņiem krāsa vēl turās klāt.