Friday, May 15th, 2026

Time	Event
12:34a	(Kursa) darbs par skolēnu motivāciju mācīties matemātiku ir pabeigts, aizstāvēšana 27.maijā Ievietoju te, cibā, publiski tā nobeigumu ar secinājumiem. "Nobeigums" Šajā kursā darbā atklāju teorētisko bāzi, kas vajadzīga, lai skolotājs zinātu, kā būt motivējošam, iedvesmojošam un, tajā pat laikā, apzinātos matemātikas kā zinātnes vietu Latvijā, zinātu par darba un tālāku studiju iespējām viņa skolēniem, ja matemātika apgūta labi, izcili un teicami. Latvijā skolotājs ir daļa no izglītības sistēmas tāpat kā citās valstīs, tāpēc cerība ko mainīt pastāv tikai tik daudz, kamēr skolotājs pats ir ar darbu un savu profesiju apmierināts, vēlas tajā palikt (pat ja piedāvātu iespēju aiziet uz citu darbu ar līdzīgu atalgojumu) un ir pats motivēts ierasties darbā vienmēr vesels un enerģisks. Tā kā daudzi ārēji faktori (reformas izglītībā, stress laika trūkuma dēļ, mācību materiālu trūkums, dokumentācijas prasību maiņas, spiediens no vecākiem un skolas vadības par skolēnu rezultātiem, zems skolotāja profesijas prestižs Latvijas sabiedrībā, pārāk lielas klases u.c.) skolotājiem traucē justies atslābušiem darbā, tad var secināt, ka lielai daļai skolotāju fiziski nav spēka, lai darbu nevis tikai paveiktu, bet tā laikā vēl motivētu un iedvesmotu. Par spīti visiem šiem faktoriem, dzīvē mēdz gadīties klases ar skolēniem, kuriem ir labas sociāli emocionālās prasmes, kuri apzinās matemātikas lietderību reālajai dzīvei, kuru vecāki uzticas skolotājam kā pedagoģijas profesionālim, tāpēc es uzskatu, ka visiem skolotājiem ir jāzina, kā rīkoties, ja parādās iespēja mācīt šādu klasi. Ja šādas klases un vecāku, un atbalstošas administrācijas nav, tad minimālais, ko skolotājs var darīt, lai motivētu skolēnus, ir rūpēties par savu labsajūtu, jo skolēni daudz labprātāk mācās no smaidīga, vesela un pozitīva skolotāja. (Comment on this)
9:31p	Esmu izgājis praksi. Nākamajā skolā tai pieiešu atbildīgāk. Apsolu sev. Prakse skolā, var teikt, ka šodien beidzās. (Jā, jau otro reizi šo rakstu) Mentore man ielika 6 par praksi un norunāja monologu, ka vajag mācīt bērnus mīlēt matemātiku, nevis no viņiem censties iztaisīt teicamniekus. Es gribēju viņus visus iztaisīt sekmīgus, es atzīstu to. *** Ja es atceros bioloģiju, priekšmetu, kas mani garlaikoja visvairāk, tad to es tā arī neiemācījos mīlēt. Man vajag to bioloģijas daļu, kur ir saskare ar medicīnu. Taču nosaukumus visām pļavas puķēm aizvien nezinu. Arī sēņu nosaukumus nezinu. Man bija ļoti laba bioloģijas skolotāja vidusskolā, kuras skolēni regulāri tālu tika olimpiādēs. Stingra, taču mājās veica bio eksperimentus savam priekam. Tomēr vienīgais 10 bioloģijā man bija ģenētikā 11. vai 12.klasē, kur pietika ar matemātiku un dažām loģiskām operācijām, nebija no galvas nekas jāzubrās. Tā man parasti bija 3- 6, man šķiet. *** Es nezinu, vai 7.klasē zina, kas ir mīlestība. Turklāt, vai viņi mīl sevi. Ja viņi nemāk mīlēt sevi, tad kā var mīlēt matemātiku? Ja neskatās tik filozofiski, tad cilvēki gūst prieku no dažādām lietām. Es zinu cilvēkus, kas gūst prieku no uzdevumu risināšanas. Citi gūst prieku no vijoles spēlēšanas 4 stundas dienā 30 gadus. Es gūstu prieku no rakstīšanas un lasīšanas. Vēl no mācīšanas. Ja bērns negūst prieku no teksta uzdevumu risināšanas, kad pie manis nonāk 7.klasē, tad sākt mīlēt matemātiku tad man šķiet diezgan utopiski. *** Vispār šodien matemātikas skolotāju forumā izlasīju, https://old.reddit.com/r/matheducation/comments/1tboubu/why_are_good_math_teachers_so_rare/ ka labākie matemātikas skolotāji nestrādā par skolotājiem, jo arī risku analītiķiem, finansistam un inženierim esot jāskaidro citiem, kāpēc matemātika strādā, un viņam par to maksā daudz vairāk, nekā skolā. Tas liek apsvērt maģistrantūrā studēt kaut ko citu, lai man ir rezerves variants citai profesijai. (3 Comments | Comment on this)

<< Previous Day

2026/05/15 [Calendar]

Next Day >>