| 4:36p |
“Gājputnu sajūta”
Manā kursā augstskolā ir jauniete, kura ir autiskajā spektrā, un viņas puisis arī. Viņa daudz ko stāsta, kā viņiem iet. Abiem ap 22 gadu.
Viņa man raksta, ka viņi šajā rudenī ir izdomājuši būt mīļāki. Kā viņi to panāks – viņi viens otram atstās uz ledusskapja līmlapiņas ar komplimentiem katru nedēļu. Abi ies biežāk sēnēs.
Abi spēlēs badmintonu pļavā. Visvairāk jauniete teica, ka grūtības ir ar psihodrāmu. Viņas puisis negrib to spēlēt, jo tad daudz raud, un viņš jūt pašpārmetumus, ka pats nav stabils. Viņš grib būt harmonijā, grib būt stiprais plecs viņai, taču nav viegli. Viņš tad lasa daudz grāmatu, noslēdzas. Klausās mūziku. Nenāk ārā no savas istabas.
Taču viņi ir saderinājušies, un tā nevar. Tāpēc jākļūst mīļākiem.
Jaunie cilvēki pilni cerību. Paņem skalu, un tur ir teikts, ka pieņemšana ir augstas vibrācijas. Viņam jāmācās pieņemt sevi. Katrā cilvēkā ir iekšējais bērns, kurš drīkst justies nedroši.
22 gadu vecumā attiecībām ir vislabākais laiks, jo var atļauties sevi kārtot un revidēt. Vēl jāstudē, vēl jāstrādā, vēl nav par bērniem jārūpējas.
Viņa tāpēc ar pedantisku rūpību viņam regulāri atgādina “Es Tevi mīlu, kāds Tu esi! Ar visu to, ka Tu mēdz iegrimt aprakstos par vecām lidmašīnām, skatīties video par inženieriju līdz naktij un nenākt ar mani dzert tēju. “
Ir grūti, kad ir vāja impulsu kontrole. Kāds dzer kafiju par daudz, kāds runā vienā laidā par politiku, kādam raustās kreisās acs plakstiņš. Nervu sistēma gļuko.
Viņi abi daudz cenšas. Par spīti visam! Viņš regulāri mājās nes ziedus vai sacukurojošos augļus. Viņiem pie sienas stāv skaisti pašu zīmējumi ar smalkām līnijām, ar kurām viņi saista viens otru.
Šajā rudenī viņa grib lielu kvantu lēcienu. Šis gads ir beigu gads. 2025= 2+2+5= 9, un visam vecajam, nelietderīgajam ir cikla beigas, atceries, kas Tu esi. Augustā ir vasaras beigas.
Pieliekot vislielākās pūles visvājākajā Tava emocionālā ķermeņa vietā, var iegūt visvairāk informācijas un radikāli uzlabot savu dzīvi.
Tāpēc viņai to vajag. Viņa grib iet pārgājienā, viņa grib jūru, viņa grib mežu, viņa grib sajust vienotību ar Māti Dabu. Viņa šajā rudenī vilks svārkus daudz biežāk. Viņš grib izgatavot jaunus dzinējus ar trosēm, ar zobratiņiem, kas griež mehānismu, kas ir atspulgs kam daudz lielākam. Viņš izgatavos reālistisku lidlauka modeli ar visām iekārtām, kuras varēs ieprogrammēt ar cikliskiem norādījumiem.
Viņam ir grūti. Viņai ir grūti. Smadzenes mainīt divdesmit vienu dienu, tad vēl simt vienu, atcerēties pateikt paldies, nevis tikai pamāt ar acīm.
Viņi mācās iekļauties sabiedrībā. Viņš uzstāda sintezatoru un spēlē vecas melodijas, izliek emocijas. Nomierinās. Viņa mazgā veļu un dzied. Mājā ir troksnis. Vakarā klusums un svecīte deg. Viņu dzīvoklī paliek arvien labāk. Saprāts sāk gūt virsroku pār instinktiem ielīst dziļi savā alā kā kurmim, kad visa ir par daudz.
Viņa man saka, ka sevi mainīt vajag pa maziem gabaliņiem – katru smadzeņu rajonu mazlietiņ. Kvantu lēciens ir kā espresso. Nav nekāda lēciena. Autisti neesot atlētiski. Viņa smejas. Tās esot atrunas viņas humora gaumē.
Iedomājies, viņa uztver visu burtiski! Vajagot sasniegt apgaismību, kad Tu esi pilna gaismas un vieduma, kad Tevī ir iekšējais miers un Tu vienmēr spīdi kā jāņtārpiņš jaungada naktī!
Viņa bieži raud, bet nekad nav noraudātām acīm. Viņai nekad nav notecējusi skropstu tuša. Arī riņķu zem acīm nav. Mati saņemti copē, viņa ir bijusi no rīta skriet un pēc tam dušā, tagad jau ir ar mani kopā lekcijā. Mums lektore stāsta par mākslas terapijas dziedinošo iedarbību uz bērniem ar invaliditāti.
Es dažreiz apbrīnoju viņu. Dažreiz man skauž. Viņa savu inženieri ir atradusi. Pat ja tas ir piņņains puisis ar biezām brillēm, kurš nedejo. Avioinženieris skan cēli. Tāpat kā skolotāja. Taču skolotājai maksā divreiz mazāk. Kas maksā? Viņa var sev maksāt, cik grib.
Man ļoti patīk jaunie pāri, kas ir nostājušies ar abiem mugurkauliem stabili uz pašizaugsmes ceļa. Griba ir vajadzīga. Saņems tas čalis pirmo piecu tūkstošu algu, sajutīs vilinājumu nopirkt jaunas iekārtas un detaļas un uz nedēļu par saderināto aizmirst. Garāžā tāpēc pie sienas ir viņas bilde, kurā redzams, kā viņa komentē vienu no modeļiem, ko viņš viņai parādīja attiecību sākumā.
Mēs pārtiekam no saviem sapņiem. Ja Tavā sapnī ir Tavs vīrs, un Tu esi viņa sapnī, un jūs svinat kopā visus panākumus, tad viņš uzbūvēs jums divvietīgo lidmašīnu, un tajā būs vieta jums abiem.
Bet pagaidām viņi ir trešā kursa studenti LU un RTU, un abi lido ar lidmašīnām, ko vada citi.
Veiksmīgu pacelšanos. |