| 6:48p |
https://www.youtube.com/watch?v=CmGv1DB2TqU
Labvakar.
Šajā video ir pateikta svarīga doma - bērniem ir jātrenē uzmanības koncentrēšanas spēja jau no agras bērnības. Kā arī jāmāca valoda kā skaņu sistēma, nevis vārdi kā jēdzieni.
Ja uzmanības koncentrēšanas spēju netrenē, tad arī skolā un augstskolā būs grūtības izlasīt veselu grāmatu vienas nedēļas laikā.
Daudzās valstīs, tai skaitā Latvijā, ir prakse, ka literatūras stundās izmanto grāmatu fragmentus, lai pēc tam pārbaudes darbā uzdotu jautājumus par varoņiem, sižetu, tikai un vienīgi ņemot vērā fragmentos doto.
Šādi bērniem izjauc mozaīkas domāšanas principu jau pirmajās klasēs.
Prieks, izlasot grāmatu no vāka līdz vākam tiek atņemts, jo "programmā tas nav paredzēts".
Skolotāji, kuri vēlas bērnus motivēt izlasīt visu stāstu vai grāmatu, tiek kaunināti, ka nodarbojas ar pašdarbību un jauc ārā mācību programmu, kurā uzsvars ir uz testiem. Ja tā nav testā, tas esot lieks.
Augstskolā valodu studijās, toties, tiek gaidīts pretējais - ir jāspēj izlasīt 200-350 lpp. biezas grāmatas nedēļas laikā un par tām uzrakstīt kopsavilkumu, analīzi, galveno varoņu raksturus.
Video redzamā skolotāja slavē privātskolas, kurās ir aizliegts izmantot mobilos tālruņus. Tie var atrasties somā, taču tos nevar izmantot ne stundu laikā, ne starpbrīžos.
Taču šis video nav par mobilo tālruņu kaitīgumu, bet gan par visām lietām, kas mūsdienās bērnus jau no agras bērnības pieradina pie ļoti īsas informācijas uztveršanas.
Mūsdienu piemēri - multfilmu garums, TikTok klipu garums, twitter ziņu garums, whats-app/fb messenger ziņu garums, sms garums.
Papīra vēstules un gari e-pasti nav vairs norma kā kādreiz. Tas viss samazina spēju uztvert vidēja apjoma informāciju, kuras izlasīšanai vajadzīgas 10 - 15 minūtes, un padara ļoti sarežģītu 15+ minūšu garas informācijas uztveršanu.
Rezultāts ir bērni, kuri, pabeidzot vidusskolu, nav izlasījuši tik daudz obligātās literatūras kā vienu vai divas paaudzes iepriekš. Ja viņi nav izlasījuši Latvijas kultūras kanonā iekļauto literatūru, viņi zina daudz mazāk visās jomās - kultūrā, vēsturē, folklorā, ģeogrāfijā. Viņu vārdu krājums ir mazāks. |