| 1:57a |
Teenage angst?
Atceros, kad man bija 15 gadu, es domāju, ka pieaugušie ir stulbi, jo nesaka to, ko domā un jūt.
Pieaugušie man šķita stulbi, jo daudz ko darīja pienākuma dēļ. Lai būtu ģimene, maize uz galda. Uzupurējās, lai tikai mašinērija, sistēma, darbotos.
Pieaugušie uzticējās ekspertiem, viens otram, valdībai, armijai, lai tikai būtu relatīvs miers.
Pieaugušie nešķīrās, lai tikai bērniem būtu abi vecāki.
Pieaugušie meloja acīs skatīdamies, jo vairījās sāpīgās patiesības.
Mātei nav taisnība, jo viņa norij skumjas
Tēvam nav taisnība, jo viņš nepilda solījumus
Vecvecākiem nav taisnība, jo viņi, dzīvojot 20 gadus kopā, nav iemācījušies bez plēšanās sadzīvot.
Citi bērni, tiklīdz iemācās melot un liekuļot, kļūst līdzīgi pieaugušajiem, tāpēc pretīgi.
Pieaugušajam nau vērc teikt, ka viņš ir stulbs, jo viņš to zina. Tā kā viņš to zina un patiesība kož acīs, tad parasti viņš paliek dusmīgs, jo norāda uz viņa
meliem, liekulību, norītajām emocijām, dusmām, aizvainojumu, bailēm un vispār norīto individualitāti.
Vīriešiem nau vērc teikt, ka viņi ir stulbi, jo viņu ego jau tā ir uz pārsprāgšanas robežas.
Sievietēm nau vērc teikt, ka viņas ir stulbas, jo viņas jau tāpat raud un dzer vīnu par daudz.
Vecmāmiņai nav vērc teikt, jo viņa vaimanās, ka bez upurēšanās neviens bērns nebūtu piedzimis, mātes loma ir nest kaklā krustu līdz bērns spēj sevi uzturēt.
Vectētiņam nav vērc teikt, jo viņš, vai nu izvilks siksnu, vai pateiks, ka "Tu pati neko nesaproti."
Jēga ir no dzīvniekiem, jo tie nav stulbi. Kad grib mīļoties, rej un ņaud. Kad grib, lai liek mierā, rej vai šņāc. Saka, ko jūt.
Jēga ir no draugiem, kas nebaidās būt ievainojami un ir trū friends. Trū draugi pateiks sejā, ja esi tajā dienā bijusi miskaste, bet nedurs dunci mugurā, tenkojot un aprunājot.
Pieaugušie arī ir stulbi, jo mēģina dzīvot manu dzīvi manā vietā. Domā, kur man studēt, par ko strādāt, ar ko tikties, kādu mūziku klausīties, kādai reliģijai pievērsties.
Es gribu būt brīva!!
ps.
Visi pieaugušie nav stulbi. |