| 10:17p |
“Go figure (skate) ”
Ilgu laiku pildspalva klusēja, taču naktī tā sakustējās. Kāda jauna sieviete un viņas māte bija kopā ar mani, mēs braucām uz sacensībām.
Es iedrošināju sievieti, viņas māte iedrošināja viņu, ka piedalīšanās būs veiksmīga. Viņa bija ļoti norūpējusies, skatījās tālumā, ne manās, ne mātes acīs.
Tad mums bija jāpaliek skatītāju zonā, kamēr sieviete devās laukumā. Slidot, iespējams. Ar mammu pārrunājām, cik daudz ir jādara, lai tās divas minūtes veiktu trikus gaisā virs ledus.
Mēs viņu atbalstījām, uzvilkuši dūraiņus, paņēmuši karstu tēju termosā, sēdējām aiz norobežojuma ledus hallē.
Viņa veica gaisā dažas piruetes, ieguva rezultātu 9.7, un bija sekmīgi iekļuvusi nākamajā sacensību kārtā. Nebija ar sevi apmierināta, jo varēja iegūt vēl augstāku rezultātu.
Kamēr mēs analizējām slidotāju izvēlētos mūzikas pavadījumus, viņa gatavojās nākamajai kārtai.
Katrā sportā šajā realitātē ir dopings, tievēšana, bet tajā realitātē bija tikai grācija un skaistums.
Visi cilvēki ir skaisti. Visi veselie, dzīvie cilvēki ir skaisti. Kas ir skaistums daiļslidošanā? Tajā laiktelpā sirds skaistums izpausts caur koordināciju un ātrumu, muskuļu atmiņu bija noteicošais.
Paralēlā pasaule, kurā visi uzvar, visi piedalās, kuri ir ieguldījuši pietiekami daudz laika.
Jā, viņa bija apmāta ar slidošanu kopš iemācījās stāvēt, jau no divu gadu vecuma. Slidoja vienmēr un visur, pie mājas bija ledus halle, draudzenēm angārā bija portatīvā ledus telpa, ledus bija viņas stihija.
Viņai zem gultas stāvēja triko, un datorā, un telefonā viņa spēlēja spēles, kuras simulēja slidošanu.
Tik daudz tas viņai nozīmēja, tāpēc pārējam viņas dzīvē nebija laika. Nav svarīgi.
Tāpēc viņa nemācēja dzīvot, tā teica. Jo ticēja, ka vienmēr slidos pati vai trenēs citus.
Tieši tāpēc viņas māte tik ļoti man uzticējās, ka es viņai nodrošināšu komfortu arī pēc karjeras beigām. Viņa pati negribēja domāt par to, ka karjerai varētu pienākt beigas, viņa bija gatava mūžam palikt 33 gadus jauna un slidot.
Es viņai gatavoju diētiskus dārzeņu ēdienus, kopā gājām uz svaru zāli, kopā dejojām baletu, kopā kāpām kokos un devāmies pārgājienos. Viņai viņas ķermenis bija viņas valoda. Viņa prata runāt, taču pārsvarā skatījās debesīs, it kā meklējot kuģi, kurš viņu aizvedīs mājās.
Daži cilvēki deg, deg un ar prieku pārceļas degt kur citur, kur vairāk skābekļa atmosfērā. Par to esmu viņai pateicīgs, ka varu būt blakus.
Paldies Tev, ka uzdāvināji šo brīdi. Viņas māte pārdzīvoja viņu par 36 gadiem, mēs vienmēr kopā svinējām viņas dzimšanas dienu un skatījāmies kinolentē viņas uzstāšanās ledus arēnā. |