| 2:22p |
“Ģimenes pavards”
Viens no maniem skolotājiem ir, pārfrāzējot, teicis: “Ja Tev kaut kā pietrūkst, radi to pats!”
Tad nu lekcijas par ģimenes pavardu vietā radīšu rakstu, pārdomu tekstu, par to, kādas atziņas man ir radušās pēdējo 15 gadu laikā par to, kas tad ir harmoniskas attiecības, kurām, loģiski, būtu jānoved pie harmoniska ģimenes pavarda. Un tad laulības dzīves, ģimenes ligzdas vīšanas un visa pārējā.
Nesen sāku skatīties animi “Nana”, kurā tieši ir par 18-20 gadus vecām meitenēm, kuras dzīvē cenšas tikt uz priekšu. Būt par pieaugušo un uzņemties atbildību par savu nākotni. Šis saslēdzās kopā ar ģimenes ideju, jo ģimenes struktūra, manuprāt, ir mijiedarbība, kopā radīšana, kopīgu ideju īstenošana.
Jebkādas izvēles ir saistītas ar apziņas līmeni. Atskatoties uz sevi 19 gadu vecumā, man par daudz ko gribas izsaukties: “Vai, kāds kauns, kāds stulbums un naivums!” Es atceros, ka gribēju jau apprecēties. Visi kārtīgi cilvēki apprecas, jo tas taču ir zinātniski pierādīts, ka dzīvojot ģimenē cilvēks dzīvo caurmērā ilgāk. Un vēl es gribēju apprecēties, jo man tā šķita liela stabilitāte.
Pirmās attiecības man atmiņā ir palikušas ar lielu cenšas kaut ko uzbūvēt. Kā pasakā – pa dienu Dieviņš ar brālīšiem ceļ brangu sētu, pa nakti Velniņš ar velnēniem izjauc. Tie divi vilki, kuri cilvēkā cīnās par ietekmi, kamēr cilvēks pasaka stop. Es jau pati nebiju pateikusi “stop” savām destruktīvajām tieksmēm un impulsiem.
Šis ir plakāta pie sienas cienīgs teikums man: “Dari, ko darīdama, atceries mīlēt sevi!”
Pašvērtējums ir āķis, ar kuru manipulēt var tik daudz cilvēku. Un, diemžēl, tās mūsu nesakārtotās daļas, destruktīvās domas, manipulē ar mums pašiem. Vērtību sistēma daudziem ir ačgārna – nauda, izglītība, amati, cipari bankā. Kaut reāli ir vērts domāt par to, ko var “paņemt kapā”. Pieredzi. Harmonisku pieredzi par to, kā iemācīties pārvaldīt savas emocijas, kā reaģēt uz jebkuru notikumu dzīvē, kā plānot un realizēt idejas dzīvē. Kā darīt laimīgu sevi un vairot laimi, vitalitāti, prieku visapkārt.
Tik bieži es tajā laikā no 19 līdz 32 sev teicu: “Tev ir pienākums mīlēt sevi!”. Un es to aizmirsu, jo bailes palikt vientulībā, atstumtībā, garlaicībā, bezcerībā bija lielākas.
Taču, par ģimeni. Viss sākas idejas līmenī. Sagribas izplesties, paplašināt savas attiecības ar pasauli. Iepazīties. Ģimene ir nevis mērķis, bet dabiska mijiedarbība ar šo realitāti. Ģimenē var izdarīt daudz vairāk, kad visi saslēdzas komandā, atbalsta un iedrošina.
Domāju, ka katram ir savas sarkanās līnijas, ar kādiem cilvēkiem saieties un veidot pilnīgi jebkādas attiecības. Taču par ģimenes pavardu – ja cilvēks mīl sevi, tad ir lielāka ticība, ka pratīs mīlēt arī kādu citu. Cilvēki, kas sevi nemīl, iespējams, prot izdabāt, izlikties, izkalpoties, taču vai tā ir mīlestība – noteikti nē. Ģimene nav harēms, vismaz priekš manis.
Tad par to, kas tad ir ģimene, kurā kuras aktīvs ģimenes pavards:
Matemātiķis: “Tas ir tad, kad 1+1 = bezgalība. Kopā ar šo cilvēku vai cilvēkiem Tev ir sajūta, ka vari visu. Viss ir iespējams. Pārņem milzīga, ļoti plaša iedvesmas sajūta. Tu ej pa ielu un mašīnas vari pacelt ar roku. Tu redzi savu dzīvi ziedam. Un jūs visi tajā iestādāt pa drusciņai kopā”.
Valodnieks: “Par laimīgu ģimenes dzīvi pasakās neraksta, jo tās beidzas ar “viņi tad dzīvoja ilgi un laimīgi”, taču par to, ko viņi ikdienā dara, lai būtu tas” ilgi un laimīgi”, pasakas klusē. Jāmeklē citur”.
Filozofs: “No ētikas un morāles viedokļa, divu indivīdu pamatvērtībām jābūt teju identām, citādi ātrāk vai vēlāk sāksies šķelšanās, kompromisi un vēlme meklēt atbalstu ārpus ģimenes, kaut visas atbildes, ja vien apziņu nav pārņēmis ego, aizvainojums vai cita trauma, ir iekšpusē”.
Dzejnieks: “Iemīlēšanās ir kā brīnumsvecītes, kā milzīgs pacēlums. Ģimenes pavards deg uz oglēm. Daudz, daudz mazāk intensīvi, taču daudz, daudz noturīgāk”.
Gleznotājs: “Iedomājieties audeklu no jāņtārpiņu gaismiņām. Tajā ir attēlots Mūžības koks ar saknēm Zemē un galotni Debesīs. Tas bezgalīgi sazarojas abos virzienos un vibrē, mirdz dažādās krāsās”.
Tulkotājs: “Es nāku ar mieru un labvēlību, taču stingrām robežām”. |