Tad nu mēs varam doties ceļā II daļa ( 2 lpp)
II
Laivu
brauciens skolotājam lika uzdot daudzus jautājumus – kā var būt gadalaiki, ja
vienmēr spīd divas saules? Kādā attiecībā ir šīs saules uz Valsti?
Gide
teica, ka to varēs izlasīt zinātnes muzejā vēstniecības ēkā.
Skolotāju
vēl vairāk interesēja, kā var sazināties ar citiem. Atbilde bija – vienkārša,
tā kā visa saziņa bija telepātiska, izmantojot ēteri, būtnes muti izmantoja
tikai ēšanai. Gidus speciāli apmācīja jau no bērnības, lai radinātu spēju
sazināties ar citu civilizāciju pārstāvjiem.
Nākamajā
rītā skolotājs piecēlās ap 4.00, lai dotos uz skolu.
Pirmā
nodarbība katru rītu bija sejas nomazgāšana ūdenī, un pēc tam meditācija ētera
uzlabošanai.
Meditācija
notika 15 minūtes. Pēc tam 45 minūtes bija izstaipīšanās, lai ēteris labāk
plūstu visā ķermenī.
Skolotājs
uzzināja, ka būtņu mazulīši šādi sāk dienu katru rītu darba dienu ciklā. Ap
6.15 visi paēd brokastis un ķeras pie tām mācībām, kuras prasa vislielāko
intelekta atdevi. Parasti tā bija
kosmisko likumu uzbūve un loģika, kā arī materializācijas pamati.
Pēc
tam ir 10 minūšu izkustēšanās pauze, tad atkal mācības. Pavisam katru darba dienu notiek sešas mācību
stundas.
Starp
tām ir 3 ēdienreizes.
Pirms
uzņemšanas klasē bērnus testē, lai tiem būtu līdzīgas intereses, un katrā klasē
nonāk viena tipa bērni. Tāpēc tie vieglāk sadraudzējas un veido attiecības
dzīves garumā.
Dažreiz
bērnu intereses strauji mainās, tāpēc programmas ietvaros reizi ceturksnī
varēja pāriet uz citu paralēlklasi.
Bērniem
svarīgākais mācībās ir prieks un interese. Tikai klātesot šīm emocijām ir
iespējama mācīšanās.
Skolotāju
patīkami pārsteidza tas, ka bērni ļoti sadarbojās savā starpā – viņi dabiski
uztver to, kas raisa frustrāciju citos bērnus un izskaidro, lai tā pazustu.
Bērni ar lektoriem ir vienā līmenī, kur daudz dimensiju domāšana ar piemēriem
paplašina mācību laikā katra apziņu, piemeklējot tādu pieeju, kas katram
atbilstoša.
Vēl
svarīgs moments skolas ikdienā bija baseins, kurā peldējās katru nedēļu
vairākas reizes papildus citām sporta nodarbībām. Kustēšanās biežums starp mācību stundām bija
biežs – dažādu vingrojumu kompleksi, jogas, šķēršļu joslas. No ķīmijas viedokļa
bērni varēja ļoti dažādos veidos nodarbināt visas atmiņas (kustību, taustes,
redzes), lai atcerētos.
Skolotājs
bērniem jautāja, vai viņi zina, kas būs pēc skolas beigšanas. Tie teica, ka nē.
Jo viss mainās. Visu laiku ir kaut kas jauns. Jauna atcerēšanās.
Pēc
skolas apskatīšanas gide viņu aizveda uz jūru. Tā bija liela un mierīga. Vai
tad viļņi vienmēr tik mazi? Jā. Mēness vietā ir iekšējais jūras plūdums. Tāpēc
nav bēguma un paisuma.