7.11.06 13:56pārvērtības no izkusušas sniegbaltītes izbijušā daiļslidotājā |
sapņi un iedomas
piezīmes sev
4.11.06 23:04debesis ir strīpainas |
4.11.06 22:47"take a happy pill" |
4.11.06 17:33lēkāt pa gultu un sildīt pēdas pie radiatora, skatoties lampu suldzītēs no augšas |
3.11.06 19:52 - autobusā; slīdotdungo tantiņa savā nodabā, autobusā pie netīra loga..trīs ķipari, kājas nesniedz līdz zemei, uz mūziku vedot, kavējot..cik tas pulkstens,6 min, tas nav tik traki, nav iestādīts un pati, nemākot..kā princis, tikai viņam saldums pavisam cits, bet pēdējo reiz izvēlējos ābeļdārzu, skābs tāds..pilns autobuss ar rūķīšiem un sašutušām zobu fejām, slidojam, no vienas pieturas uz nākamo..viņš sešas reizes licis, tomēr nenolicis..vai tu zini, kas..,kāds kaut ko prasīja, tikai kurš un kad..un melnumi aiz nagiem..tā čaumala ir mākslīga, plastmasas..tantiņa paklūp, viņai nav naga.. tunelī noslīcis, lietus režģis.. bet tu nezutraucies, man pašai slīd..varam padejot, rokas nost, ar kājām viss kārtībā..un visi dara tā, appikojam plakātus un lecam pār peļķēm.. šitā būs īstā..sarunas ar bankomātu.. nu tad es eju iekšā, ko tur no ielas..viens, viens, tu saliec to saitu..aizmiglojas acis violetiem pirkstu galiņiem.. lietus gaismas pilī.. ak, manu karalien.. |
29.10.06 02:44un visa ģimene būs pasargātano kar ies a bet nekad jau nepietiek un vienmēr paliek pāri |
29.10.06 00:16 - cigatetes un vēja zvaniwhile thinging about something it seems like fullfillment of all hopes and dreams, but when I actually have, it's notit's the same rubbish as everything else but sometimes it gives a little bit of relief and can't stop |
28.10.06 00:25 - īsziņasdroši vien atkal nelaikānenormāli nomocīta sajūta un sākošas kājas man ir jāgaida, jāgaida to, ko patiesībā nemaz nevēlos sagaidīt telefons drīz izlādēsies, bet vēlos vienkārši, lai mani aiznes kaut kur kaut kur bezlaikā tas tā, lai nerakstītu pati sev es laikam nosūtīju divreiz, vai arī nemaz, nav jau no svara, tikai kafijas putu mākoņi joprojām atkārtojos, nekātojas, nekārojas vai tomēr karojas, karājas vējā noklīdusi pavēsts bez vēsts un atmiņas un steidzos nosūtīt, lai nepazūd zudušais bet ja nu, ja nu, ja nu vienkārši jānoslīgst klusumā, jā, ja nu tomēr un balss nemaz vairs nav, tikai vide bezformas satvarā, kas netur, bet tver pazudu kaut kur tur, izkritu no šejienes un nevar to izslēgt, nevar runāt un būt, nevar tā un nevar skaņas pielaist klāt tikai paklausīšos un nedzirdēšu vēršos klusumā neko neredzot un gaismas atspīdums karotes ēnā ēna paliek un paliek arī pelni zīmējumi izlietas kafijas biezumos balti taukains galds palēninājumā un klusums paņem bet tu aiz vārdu stalažām nemani sabrukušu tukšumu un tumsu, tikai piekrītoš māj ar galvu, jā vai tev to tiešām vajag? |
19.10.06 20:56 - pēctraumatiskais šoksjau tā drošajiem LV lielceļiem pievienojot bremžu mazspēju uz pirmo CSN ilgi nebija jāgaida, nevarētu gan teikt, ka apdauzīts īkšķa nags un nosmērētas džinsas būtu īpaši smaga trauma, bet vēl tagad pat ejot kājām jūtos visai nestabila, tā vien šķiet tūlīt kādā ietriekšos, un vēl gribas nedaudz paraudātpie tam ceļi joprojām ir pilni sabrauktiem baložiem, kaķiem, su;niem un čūskām it kā rudens lapkriša vietā kristu visāda dzīva radība un taurēšanu autovadītājiem tiešām vajadzētu aizliegt |
14.10.06 23:34gribu uzmest lūpuun ne jau tāpēc, ka tiešām būtu par ko, ka vajadzētu vienkārši gribu uzmest lūpu kaut vai tāpēc, ka nevar atrast, ko meklē, kaut vai tāpēc, ka mati ir pārāk īsi un tos vairs nevar redzēt bez spoguļa palīdzības, kaut vai tāpēc, ka trepes čīkst, kaut vai tāpēc, ka gribas pati nezinu ko, kaut vai tāpēc, ka tas viss ir tikai tāpēc, ka negribas darīt to, ko vajadzētu, kaut vai tāpēc, ka jūtos tā it kā karātos bezsvara telpā un kristu, bezgalīgi, kaut vai tāpēc, ka tas ir banāli un visas problēmas ir tikai manis pašas radītas, kaut vai tāpēc, ka nav iemesla, kaut vai tāpēc, ka tāpēc vienkārši gribu uzmest lūpu tā it kā būtu apvainojusies, tā it kā būtu sabēdājusies, tā it kā būtu par ko |
Powered by Sviesta Ciba