Savos 26 gados nu man beidzot ir pašai savs televizors! Pirmās divas diennaktis to vien darīju kā blenzu ekrānā, vienalga ir ko redzēt vai nav. Tad acis nemanot pārmetās uz grāmatu plauktu un TV sāka kaitināt. Tagad atnāku mājās, ieslēdzu to, padusmojos un slēdzu ārā, lai varētu ko normālu palasīt. Protams, man viņš tur ir kā altāris, lai tie, kas domā, ka bez viņa nav normālas nodrošinātas dzīves, būtu apmierināti. Vēl man priekš citiem ir jāpieslēdz 22 kanāli un janopērk mīksta gulta pilnai laimei. Lai mani (neieskaitot jau visu citu, kā man nav) uzskatītu par normālu sabiedrības locekli.

Šon Maijiņai neveicās! ;)
Centrā cigaretes nepārdeva, jo nebija pase līdzi (nācās pirkt man).
Tad gājām pa seksšopiem pirkt viņas Denisam dāvanu uz dzimeni. Tieši laikā, kad bijām pie kabīnēm, zvanīja uz manu numuru Deniss un (no kabīnēm nāca liela elsošanas skaņa) prasīja

KUR MēS ESAM?

Tad Maijiņa izskatījās tik maza un (bez pases) tik sabojājama, ka viņu izmeta no intīmpreču veikala LABI. Gājām uz KUPIDONU Kalniņa ielā un nopirkām Denisam Pupainu krūzi.
Un vēl daudzkas, daudzkas, bet nav spēka rakstīt vēl pa Roka Billy.
Būs bildes.

engelitis.panks

(parole kā draugiem.lv)

Pēdējos gados arvien vairāk tiek lietoti tādi vārdi kā "globālā sasilšana", "silumnīcas efekts" , "saules aktivitāte" un "magnētiskās vētras". Televīzijas ziņās gandrīz par ikdienišķu kļuvusi informācija par kataklizmām visā pasaulē - te plūdi, te vulkāna izvirdumi un zemestrīces. Vietai un laikam neraksturīgi laika apstākļi jau ir sākušies - vasarā Dienviedāfrikā un Spānijā uzsnidzis sniegs! Turklāt pagājušajā vasarā arī Latvijā fiksēts karstuma rekords. Internets un prese ir pārblīvēti ar Nostradamusa un citu gaišreģu interpretācijām par Zemes gaidāmajām klimatiskajām izmaiņām. Protams, klimats pasaulē ir mainījies vienmēr dabisku faktoru ietekmē, bet vēl nekad, vismaz mums zināmajā vēsturē, cilvēki nav tik ļoti piesārņojuši pasauli, ka Zemes atmosfēras slānis nespēj mūs pilnībā aizsargāt no ārpuszemes negatīvajiem faktoriem. Daži zinātnieki uzskata, ka cilvēka ietekme uz klimata izmaiņām nav liela, visu vainu "noveļot" uz kosmisko starojumu. Lai nu kā, bet kārtējā trešā medicīniskā laika prognoze, ko radot saules aktivizācija, liek arī man ķert ar roku pie sirds un padomāt, padomāt…

Kosmiskais starojums - daļiņu plūsma, kas krīt uz Zemes no kosmiskās telpas. Primārais k.s. nonāk līdz Zemes atmosfērai un tajā galvenokārt ir protoni un  daļiņas. Sekundāro k.s. izraisa primārā k.s. mojiedarbība ar atmosfērā ietilpstošo vielu molekulām. Starojuma nokļūšanu uz Zemes ietekmē tās magnētiskais lauks.

Tagad Zemi salīdzina ar ābolu, kurš sācis pūt. Puvuma baktērijas nekontrolēti pārņem visu ābolu un, kad tad kļuvis dzīvei nederīgs, mirst arī pašas. Tikai baktēriju vietā varam izrādīties mēs paši. Es uzskatu, ka kosmiskā starojuma aktivizēšanās ir ļoti lielā mērā atkarīga no cilvēces darbības. Gandrīz visā Zemes civilizācijas attīstības gaitā, izņemot pēdējos simts gadus, cilvēka darbība uz Zemes nav būtiski spējusi ietekmēt Zemeslodes, atmosfēras, okeānu un biosfēras globālos parametrus. Pašlaik cilvēka darbības pēdas uz Zemes nav iespējams neieraudzīt. Ja vēl tikai 15. vai pat 16. gadsimtā būtu bijis iespējams pavizināties lidmašīnā virs Eiropas, aina būtu aptuveni tāda pati kā mūsdienās lidojot virs Sibīrijas taigas. Un arī Sahāras tuksnesis lielā mērā ir cilvēka darbības rezultāts.

Runa ir par stratosfērā, 12 - 45 km augstumā esošo ozonu (molekula, sastāvoša no trīs skābekļa atomiem), kurā tiek absorbēta lielākā daļa Saules ultravioletā starojuma. Ozons atmosfērā rodas un arī sabrūk dažādu dabisku procesu rezultātā, līdz šim gan ozona rašanās, gan noārdīšanās atradās līdzsvarā, nodrošinot atmosfērā pietiekošu tā daudzumu, lai pasargātu Zemes dzīvību no pārmērīga ultravioletā starojuma. Diemžēl dažas no ķīmiskajām vielām, kuras izdalās cilvēka industriālās darbības rezultātā, nokļūstot atmosfērā veicina, ozona sadalīšanos. Pirms 10 gadiem Riodežaneiro pasaules valstu apspriedē beidzot arī politiķi sāka runāt par bīstamām izmaiņām Dabā, par nepieciešamību vismaz saglabāt esošo stāvokli. Saskaņā ar ANO pētījumu programmas rezultātiem kopš 1970.gada ogļskābās gāzes daudzums atmosfērā ir pieaudzis par 31%. Tik daudz šīs gāzes atmosfērā nav bijis pēdējos 420 tūkstošos, bet varbūt par 20 miljonos gadu. Apmēram trīs ceturtdaļas šī daudzuma ir radies rūpnīcu un katlumāju kurtuvēs, iekšdedzes dzinējos sadegot dažādiem kurināmā veidiem. Pārējais - sakarā ar cilvēka lauksaimniecisko darbību, galvenokārt mežu izciršanu un purvu iznīcināšanu. Ogļskābajai gāzei piemīt visai "nelāga" īpašība - spēja laist cauri redzamo gaismu, kuras veidā Zeme saņem lielāko daļu Saules enerģijas, un tajā pašā laikā aizturēt infrasarkano, kuru izstaro Saules sakarsētā mūsu planētas virsma. Līdz ar to siltuma plūsma vairs neaiziet kosmiskajā telpā, kā līdz šim, bet gan silda Zemes atmosfēru.

Pirmkārt, okeāna ūdeņu sasilšana iedarbojas nāvējoši uz tajos dzīvojošo planktonu, kas izrādās ir galvenās (ne Brazīlijas mūžameži) ogļskābās gāzes pārstrādātājs skābeklī. Līdz šim okeāns ir izšķīdinājis lielu daļu uz Zemes esošās ogļskābās gāzes daudzumu. Palielinoties ūdens temperatūrai, šķīdība samazinās un ogļskābā gāze, kas izdalās, vēl pastiprina "siltumnīcas efektu". ANO pētījumi parāda, ka, ja mēs neko nemainīsim savā darbībā, nākamajos simts gados pasaules vidējā temperatūra var pieaugt par kādiem pieciem grādiem (pagājušajā gadsimtā vidējā temperatūra pieaugusi par 0,6o C). Tas izraisīs ledāju kušanu, un okeāna līmenis var ievērojami paaugstināties (6 - 9 - 12m). XX gadsimtā ūdens līmenis jau IR cēlies par kādiem 15 centimetriem. Pieaugot temperatūrai, pieaug arī ūdens iztvaikošana, līdz ar to palielinās nokrišņu daudzums un plūdu briesmas. Jau pie 6m okeāna līmeņa paaugstināšanās izmainīsies krasta līnija - daudzviet zem ūdens nonāks biezi apdzīvotās vietas, pilsētas okeānu krastā un lielu upju auglīgās deltas. Arī Rīgas teritorija tad izmainīsies. Šī brīdinājumu karte publicēta ANO materiālos 1995.gadā ar secinājumu, ka vismaz 100 miljoni cilvēku drīz (nav zināms - kad) zaudēs dzīves vietas, iztikas iespējas, un ANO būs jāuzņemas lielas rūpes.

Saules starojuma siltumu saista zaļie augi un to pārvērš vērtīgos produktos, bet augi paši pat nesakarst. Turpretī nedzīvā augsne visu Saules siltumu uzņem, sasildot gaisu virs tās. Mūsu platuma grādos katrs zemes kvadrātmetrs uztver ap 1 kW Saules enerģijas saulainā laikā - t.i. dienā "saražojot" līdz 10 kWst enerģijas gaisa sakarsēšanai. Latvijā ir 54 000 ha nedzīvu kūdras purvu, kas ir 540 000 000m2 Saules siltuma uzkrājējs. Šeit uztverto siltumu daļēji izmanto kūdra, sadaloties ķīmiskos elementos, izdalot no 1 hektāra vairākas tonnas ogļskābās gāzes un 250 reižu kaitīgāko slāpekļa oksīdu. 2002.gadā katrs hektārs nedzīvā purva iztvaicēja gaisā ap 5000m3 ūdens, kas pastiprināti nolija Rietumeiropā. Pasaules purvu pētnieki zinātnieki ir pievērsuši vērību tam, ka exPSRS teritorijā ir ārkārtīgi lielas platības ar nedzīviem purviem, kuri izdala siltumu un gāzes (konstatēts arī no Zemes satelītiem). Taču zinātnieku un zemnieku ideju - iekultivēt nedzīvos purvus - valsts neatbalsta…

Japānas pilsētā Kioto pirms 3 gadiem pasaules valstis it kā vienojās par ogļskābās gāzes izmešu samazināšanu. Protams, ASV zinātniekiem ir izdevīgi uzskatīt, ka, piemēram, …cilvēka ietekme uz klimatu nav liela. Ja izmaiņas klimatā radītu cilvēka darbība, temperatūras kāpums būtu novērojams gan un zemes virsmas, gan arī visā atmosfērā… Šie apgalvojumi ir kalpojuši par vienu no argumentiem Amerikas Savienotajām Valstīm - lielākajām industriālās ogļskābās gāzes ražotājām, lai nepievienotos Kioto līgumam. ASV prezidents pat paziņoja, ka nevarot atļauties samazināt kaitīgo izmešu skaitu atmosfērā. Dzīvošana pēc principa "pēc mums kaut vai plūdi" var novest pie tā, ka šie plūdi pienāks daudz ātrāk nekā mums to gribētos.

Manuprāt, zināšanas par kosmisko starojumu un tā ietekmi uz klimata izmaiņām var palīdzēt cilvēkiem racionāli domāt par savu nākotni un veikt kādus pasākumus, lai nodrošinātu atmosfērā pietiekamu ozona daudzumu, kas spētu mūs pasargāt no kosmiskā starojuma. Piemēram, piramīdu pētnieki ir atklājuši, ka virs piramīdām (un prizmām vispār) atjaunojas ozona slānis. Piramīdu izgatavošana (pat maza formāta) būtu viens no risinājumiem ozona slāņa atjaunošanai virs Poliem. Arī ar valsts ieinteresētību zemnieki varētu iekultivēt Latvijas nedzīvos kūdras purvus, kur audzēt lielogu dzērvenes un trīsdesmitajos gados tik izplatītās kaņepes -šķiedras iegūšanai. Fizikā daudz jaunu atziņu iegūts, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus un raķetes. Tagad mums nevajag tīties baltos palagos un uz tiltiem gaidīt pasaules galu, bet gan izmantot savas zināšanas globālu katastrofu novēršanai.



Izmantotā literatūra:

1. B.Rolovs - "Par fiziku un fiziķiem" , 276.lpp.Rīga, ZINĀTNE, 1989.g.

2. Lauku Avīzes tematiskā avīze - "Astroloģijas un Astronomijas Avīze",
58.-59.lpp. A/S LAUKU AVĪZE, 2002.g.

3. Laikraksts "Zintnieks" nr1. '145', 16.-17.lpp. SIA ZINTNIEKS 2003.g.

"Pirmā šķiršanās fāze ir optimisms- tu domā, ka viss būs labi, ka patiesībā tā ir tikai kaut kāds pārpratums, kas drīz vien nokārtosies, un viss būs tā kā agrāk. Otrajā fāzē es sāku apjaust notiekošo un tas ir pagalam sāpīgi. Optimisms pārvēršas pilnīgā pesimismā. Trešajā fāzē es izjūtu skumjas, visu laiku moku sevi ar atmiņām... Un tad nāk ceturtā- pēdējā fāze, kad es vienkārši šo cilvēku aizmirstu. Un agri vai vēlu tā notiek ar visiem, lai arī cik svarīgi šie cilvēki ir manā dzīvē bijuši."

Ar katru minūti mēs nonākam arvien tuvāk nāvei. Vēroju apkārtni un nevarēju atrast lietu vai būtni, kas būtu mūžīga. Kāpēc nāvi rietumnieki uztver kā kādu traģēdiju? Gribētu sēdēt kalnos un neuztraukties par to.
NADA ES PARA SIEMPRE!

1 Eiro = ap 0,70Ls


Valensijā lētākias vīns - 0,45Eiro litrā.
Te?
Laba un garšīga Sangrija - 0,99Eiro 1,5 l.
Te?
Olivju bundža (vinagrē un ar anšovu pildījumu) - 0,35Eiro.
Te? (jāpiezīmē, ka man riebjas olīves, bet tur NENORMāLI garšo!)
Pašlaik grādi pēc Celsija dienā - ap +20, naktī ap +10.
Te?
Menti - draugi un cilvēki, kas tev palīdzēs, ja vajag un nesitīs par neko.
Te?
Utt., utt.
Un cilvēki un puiši, kas man patīk un cerams arī es...
Te?

Jau lidostā, un vēl jo vairāk lidmašīnai nolaižoties, nožēloju, ka esmu aizbraukusi no Valensijas. Te ir neizturami.

Laikam jau mees katrs pats sev esam pasaules naba.

Atkal jaameklee kaada istaba, jo ekvalaizeru vecene galiigi debiila izraadiijaas. Velasmashiinu vakaraa nedriikst darbinaat, vairaak par 30 graadiem a nevar likt, centrifuugu nevar lietot. Kad mazgaajas, tad nokrukjii silto uudeni vai kko sachakaree, lai tik daudz netek. Kad podaa nolaizh uudeni, ta i briesmiiga skaña, taapeec nedriikst trauceet kaimiñus un veelu vakaros un naktiis tipa nechuraat. Shon veel piepisaas Sigitai, ka es paaraak veelu naakot maajaas.
AAA, vakar ar latvieshiem aizgaajam uz vienu baaru-klubu Mama Africa. Tur bija ZS pasaakums. Rastamaani uzstaajaas ar perkusijaam un skaneeja regeja muuzika. Visas sienas dzeltena, zalaa, sarkanaa kraasaa un uz tam Boba Maarlija plakaati. Vienaa briidii gribeejaas, lai Anete un Signe arii tur buutu. Baarmenis vispaar riktiigi labais, ar lielu, baltu cepuri un gariem drediem. Teica runu, par pozitiivismu, par briiviibu, par to, ka patiik kuriit marihuaanu un ka nav noziimes vai tu esi baltais vai melnais, galvenais, lai visi buutu pozitiivi. Labaakais pasaakums, kur sheit esmu bijusi!

Ziemassveetkos pañeemaam telti, segas, gulammaisus un aizbraucaam uz juuras pusi. Ieliidaam vienaa pamestaa maaja un okupeejaam istabiñu. Telti izklaajaam pa visu griidu, visapkaart sveces, veikalos zagta paika un Latvijas Balzams. Vieniigais zheel, ka nesanaaca peleekos zirñus dabuut. Naktii gaajaam peetiit visaadus beeniñus, skapjus un shuupalaades un no rita gaajaam uz pludmali paguleet un paslaistiities. Bija jauki.

Miilo Ziemassveetku veciiti...
... gribeeju jau arii shogad rakstii, ka es tevi ieniistu. bet nav jau tik traki, tu nebuut neesi vainiigs pie taa, ka cilveeciskaas attieciibas beidzas taa - oliñ, boliñ, chimpiñ, rimpiñ, kaajiñ, veejiñ, aaraa, BUMS.
Liidz naakamajam gadam!
Uzvediishos labi.

briizham nezinu, kur likties. ieksheejais naivisms atduras pret realitaati. beegshana un aizmirshanaas

Shon neaizbraucu paguleet pie juuras un padzert. Nesen redzeeju sapni, ka mani kontrole noker par to, ka braucu pa zakji tramvajaa. Tagad bail braukt! ;))) Jaagaida, kad Jurgis, Uvis un Valters atbrauks atpakal un tad jaaiet uz parkovku. Tur viena baarmene katru piektdienu paardod zaali. Mums sarunaats uz 18.00 buut tur. Anete vakar zvaniija, ka Valensijaa atrodoties Sveetais Graala Kauss. Tad nu seezhu tag netaa un mekleeju info. Laikam tas buus domaats galvenajaa katedraalee... Kads kko zin par to?

11.12 bijaam atkal pie juuras, panesaas skumjas un fraazes galvaa. pierakstiiju.

Nav vietas greizsirdiibai tur,
Kur juura satiekas ar zemi.
Jo krasts ir diveejaads -
Kur beidzas viens,
Tur otram saakums.
Ik vilnis zemei tuvojaas
Lai atkal juuraa atgrieztos,
Un taadaa naivaa vienkaarshiibaa
Tie vienmeer kopaa paliktos.

Jo krasts ir viens,
Tas pieder abiem -
Gan koki zemee sakñotie,
Gan juuraa kugju masti.

Tik, zakji, kaa ar mums?
Ja tik daudz vietas egoismam,
Tad kuram pieder muusu krasti?

Vakaros sametas pavisam auksti un taapat agri no riitiem. Decembris te visaukstaakais meenesis.

Uhhh, kas te par panku baariem! vecpilseetaa atradaam veselus divus un veel taadu, kur matainie tuseejas. Saucas Immortal, ar forshu interjeru. piedzeras gan vinji baigi ;) un labi, ka visi taadi draudziigi, ir pat pancenes, kas runaa angliski! zheel tikai, ka darba laiks panku baaraa lidz 24.00.
Te darba laiki vispaar kkaadi diivaini. Parasti no riita 9 vai 10 taisa valaa veikalus, 14.00 visu sleedz ciet. Tad 17.00 vai 18.00 atver un lidz 22.00. Parasti visi veikalinji un krodzini pieder gimeneem, tad nu vinji straadaa kaa grib. uz viena baara vispaar rakstiits darba laika vietaa: "Atveerts tad, kad esam darbaa". pilnigs razpizdelniks.
Kebabi te pavisam savaadaaki, pashu turku taisiiti. Un mandariini un apelsiini smarzo un i svaigi, tikko paaris km no pilseetas robezhas lasiiti. Labi, ka nav vasara ar 40 gradu karstumu dienaa un 30 naktii! Vasaraas pa ielaam skraidot pilns ar lieliem tarakaaniem un no mushaam a nevarot atkauties.
Vakarnakt sadzeerushaas ar Sigitu ieliidaam kkaados arheologiskajos izrakumos. Visas dreebes netiiras, jo bija jaaliek zem seetaam un jaasleepjas no apsardzes. izlozhnaajaam kkaadas atraktas eekas muura pamatus un es veel nospeeru vienu akmeni no muura. tur pa virsu kko taisaas buuveet, gan jau kaarteejo lielveikalu.

vazaajos viena pati, jo sigitai jaastraada un dariuss parkovakaaa. biju baigaa vietaa, veel japaskataas kartee. takaa bazniica, takaa kkaadas zaales. vienaa vietaa visi griesti melnaa kraasaa un no zelta, veel video raadiija. shon sabeedaajos, ka zakis nevar ar mani runaat, jo vina gimene traucee, un piipeeju a Ilju zaali. Nepaliku ne zalja, ne vemt saaku, kkaa diivaini... Spaanijaa viss i labaaks vai?

shon uzkaapaam pilseetas aizsargvaartos. likaas, ka valensija ir diezgan maza... vareeja redzeet visus kalnus, kas ieskauj pilseetu. treshaa lielaakaa spaanijas pilseeta..., laikam paaraak augstu uzkaapaam ;)
veel biju veershu vai toreadoru muzejaa, blakus areenai. briesmiigi, asinaini video utt, bet viniem tas liekas normaali, katru sestdienu areenaa notiek veershu nosishanas. bilete maksaa ap 25 eiro. brrr...neieshu.
silti, lidinaas papagailji, ir alus ;)

Tā ir smaga nasta
Ko katrs savā vientulībā nesam.
Ir labi, ja var dalīt uz pusēm,
Ja palīdzam
Vai otram palīdzību prasām.
Tik nevaig uzkraut ar varu
Vai pašam par ēzeli kļūt,
Dažreiz vieglāk ir kopā
Dažreiz - pašam par sevi būt.

Vienmēr savējās liekas par smagu
Un citu tai laikā par prastām,
Tāpēc sargiet citus no savām
Un sevi no citu nastām.