/04.07.Lēdurgā/
Šonakt grieze miglā
Nogriež rītu man vienai —
Nav dunošā tramvaja vairs,
Kas grieza rītus
Mūsu kopīgi gaidītai dienai.

Bet dažreiz joprojām šķiet,
Ka varētu asfalts un mūri
Manu dvēseli spiest,
Ja vien - esi blakām.

Pat atsacītos no Dabas
Un no meža...
Kur mana dvēsele staigā
Pa klusām
vientulības takām.