* * *
Nu jūtos kā čūskulēns
Azotē sildīts un mīlēts,
Kas neprātā indes zobu
Pret pašu devēju licis.
Un vairāk sāp čūskulēnam
Sadzeltā cilvēka brūces,
Ne tas, ka pats salā izmests
Par kāju pameslu ticis.
Nesildiet mani azotē
Un nemīliet it neviens,
Es čūskulēns indīgs
Kas mūžam būs viens.