***
Es nezinu, vai nesadegtu
Saules staros,
Ja man kā Ikaram
Kāds spārnus iedāvātu.
Un, ja es tagad
Paradīzē Ieva būtu,
Nezin’ vai Ādamam
To augli piedāvātu.
Bet zinu pavisam droši —
Kad pienāks mans laiks,
Es kā sniegpārsliņas
Cīruļputenī diešu.
Un aklā tumsā
Es pazīšu īsto ceļu,
Ja līdz tuneļa galam
Gaismai pie rokas iešu.