dzīvnieku magnēts
« previous entry | next entry »
Jul. 30., 2007 | 05:49 pm
Šodien, kad lietus līst visu dienu un mitrums ir it visur, arī biksītēs, sačurātās kāpņu telpas smird ar dubultu sparu, toties,pačurājot mežā pie melleņu mētrām nu nemaz nesmird.
Dikti gribējās salasīt daudz, daudz mellenes, bet tik ļoti negribējās vienai uz mežu iet. Saņēmu savu vientuļo miesu rokās un iebridu šaušalīgi slapjajā mežā. Piepeši, gluži kā Sarkangalvītei vilks, man suns, pieskrien klāt un apošņā kāju, paluncina asti, nesaprotu, kodīs vai nē. Tomēr draudzēsies. Lasu ogas, bet viņš pirms manis tās cenšas noēst, ak tu velns! Tad sūnās izkašņā pleķi, lai varētu nolikties uz aus. Guļ un seko līdz katram manam solim. Joks tu esi, kur tavas mājas Duksīt. Klusē... Nu kāpēc es neesmu Dūlitls? Bet paldies tev, man mežā nebija jābūt vienai, es nemaz nebiju vientuļa...
Dikti gribējās salasīt daudz, daudz mellenes, bet tik ļoti negribējās vienai uz mežu iet. Saņēmu savu vientuļo miesu rokās un iebridu šaušalīgi slapjajā mežā. Piepeši, gluži kā Sarkangalvītei vilks, man suns, pieskrien klāt un apošņā kāju, paluncina asti, nesaprotu, kodīs vai nē. Tomēr draudzēsies. Lasu ogas, bet viņš pirms manis tās cenšas noēst, ak tu velns! Tad sūnās izkašņā pleķi, lai varētu nolikties uz aus. Guļ un seko līdz katram manam solim. Joks tu esi, kur tavas mājas Duksīt. Klusē... Nu kāpēc es neesmu Dūlitls? Bet paldies tev, man mežā nebija jābūt vienai, es nemaz nebiju vientuļa...