|
|
Monday, November 21st, 2005
| |
22:28 - diēta
|
uzsēdos uz krutas diētas un viens blakus efekts jau sasniegts-visu dienu domāju par ēdamo.otrs arī,-gaidu rītdienu,kad
"diena sākas,kāpju uz svariem,
manis pietiks vēl tūkstoš pavasariem".
neesmu ne svēta ne apskaidrota un mani tas neuztrauc ļoti,mazliet gan.
|
|
(9 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, November 11th, 2005
| |
19:33
|
boze ti moj,kā gribas alu,vai ko tamlīdzīgu-sašaurināt intereses līdz meditācijai par tēmu-cik foršs apreibums,bet diemžēl naudas pietiek tikai kaķa barībai,par to tomēr jārūpējas pirmāmkārtām un ja es šitā domāju,tad jau vēl neesmu pavisam bezcerīga:)
kā man tomēr gribas alu,piektdienās iedzert ir rituāls,kaut viss cits ir atkritis.tas pašas skaidrais skatījums uz dzīvi piegriežas,gribas lai prāts-kritizējošais iet pastaigāties,bet pēc pasūtījuma tas nenotiek,wī-wī-wī:(
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
00:56
|
|
un kā gribas tagad nocelt trubiņu un paprasīt,kāpēc jūs un jūs man šodien nepiezvanījāt,ja jau bija sarunāts.jo jūs man apsolījāt saulainas brīvdienas,bet jūs varbūt nodrošinātus pāris gadus.redziet es jau nezinu,es tikai ieslēdzu gaidīšanas režīmu un drusku neko nevarēju padarīt,jo rēķinājos.bet nu ko varbūt ne viens ne otrs nav †ā kā es iedomājos un ja reiz tā nezvaniet man nekad.jūs un jūs,bet ne jūs.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 10th, 2005
| |
23:40 - Naktis
|
|
man patīk naktis,kad nav vairs nekā ko gaidīt,kad viss noklust un beidzot man atkal ir interesanti čubināties,lasīt mistiskas lietas,sapņot atvērtām-laiks joņo bezgalīgi fiksi,attopos,kad ir jau 6 no rīta.naktis nenožēloju.nemaz.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, November 9th, 2005
| |
21:41
|
patiesībā ļoti parasta depresija,tikai ar retiem prieka uzplaiksnījumiem.ne nu galīgi klīniska,bet visu laiku gulēt un nemosties labprāt gribētu.sajūta,ka nav kur,nav pie kā un nav kādēļ iet.tā pat nav sajūta,bet fakts.sēžu mājās un bezdievīgi garlaikojos,kad neguļu.
dzīve uz platformas,lūk nākošnedēļ otrdien kaut kas atkal būs,bet tagad...brīnumi nenotiek,es nedegradējos un neattīstos,es slīdu.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, November 8th, 2005
| |
02:58 - miega nav
|
jocīga diena sanāca,kaut kādas dvēseles svārstības pie minimāliem fiziskiem pasākumiem,man jau patīk,bet pašvēsture liecina,ka tas nebeidzas labi.sākumā debesu gaisma,pēc tam elles akači.bet tā kā šobrīd brīva no visa izņemot no pašas elementārvajadzībām,pusstundu pazvalstos pa gultu,tad ceļos un nāku šurp ko uzkricelēt.
asaru plūdi turpinājās līdz pilnīgai nelaimībai-ir man te vesela sērija dziesmas,kuras liek nāvīgi nožēlot esošo dzīvi un garāmpalaistās iespējas un nekadneaizsniedzamās tāles,tad nu es sevi 'dovela'.bet pie visas tās grūtsirdības ir cerība,ka notiek attīrīšanās un cerība,ka Visuaugstais pagriezīs savu žēlsirdīgo vaigu manā virzienā,jo Dievs taču ir vīrietis:)
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, November 7th, 2005
| |
22:17
|
šodien dāvināšanas likums.man neizdevās neko materiālu atdāvināt kā vien laba vēlējumus,bet kaimiņiene man ienesa biezpienu un apelsīnu.viņai radies priekšstats,ka man nav līdzekļu.man arī tāds rodas,ja skatās teorētiski un praktiski,bet baigi jauki,ka tevi baro vienkārši aiz attieksmes,lai kāda tā būtu,jo es esmu iemācījusies ar pateicību pieņemt,lai kas un ko man arī dotu.
šodien man notika samierināšanās akts.tas bija tā,ka bija mūzika,bija asaras,bet nebija skumju,vienkārši pieņešana,bez žēlabām,kaut arī jāraud,es sapratu,ka dzīve nemaz nevar būt savādāka,ka tā ir tieši tāda kādu es to vēlos.bet to saprast!tik ilgs laiks pagāja!
es jau nesaku,ka rīt atkal nespirināšos un nerūgšu.bet šodienai šodienas pieredzes.visu laiku jau liekas,ka kaut kādi stāvokļi ilgs mūžīgi,bet tas laikam pieder citām dimensijām.mūžība.šeit viss plūst un tas laikam arī labi.vēl nezinu,bet varbūt pieņemšu arī to.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| |
12:59
|
|
un atkal tā sajūta pamostoties-priecīgs satraukums.pilnīga beziemesla laimes nojausma.kur lai ar tādu liekas,pret ko lai iemaina,jo nekas jau tāds nenotiek,tik tas ko pati spēju sabrūvēt un man šobrīd maz radošu ideju,kā arī atbalstītāji-1 štuka.sirds brēc pēc lieliem,skaistiem notikumiem,patīkamiem pārsteigumiem,,,nolāpīta ķīmija smadzenēs šitā var maldināt vienu cilvēku.aiziet pasapņot par to kā būtu,ja būtu?aizeju pasapņot par to kā būtu ja būtu,un tad jau arī diena būs pagājusi.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, November 6th, 2005
| |
23:29
|
centos šodien pieslēgties pirmajam garīgajam likumam pēc Čopras,divas stundas klusējot.izdomāju visu krustām šķērsām,klusumu pamanīju ļoti reti,garāmskrejot.pēdējo pusstundu atmetu kā nelietderīgu,jo nācās noklausīties kaimiņieņu(es pareizi uzrakstīju?)sarunās,papīra sienas ko padarīsi.tiko divreiz aiz vientulības norasoju un bija tak man prieki šodien!-uzklīda misionāres no j.k.pēdējo dienu draudzes un iedeva man par velti Mormona grāmatu,kādu vēl vienu liecību par Jēzu Kristu.ļoti intriģējoši un man jau patīk,ka tādas lietas notiekas,kad es otro dienu lasu bībeli.ja visi tie ticīgie runātu cilvēku mēlē,viņi jau sen(vieni,otri,vai trešie)būtu mani savaņģojuši,bet tā-aizbaida ar savu slengu.
un,kur lai es tagad liekos,a?atkal nakts,kad visi godīgie pilsoņi devušies pie miera,bet vientulīši rauj vaļā alus pudeles un met lepnā vienatnē.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, November 5th, 2005
| |
14:36
|
vakar uz vakarpusi mana harmoniskās pārlaimības pilnā seja pazuda: pozitīvu iespaidu trūkums. diskutēju ar sevi līdz rītā 3-jiem, bet pēc stundas kaķis centās izkārpīt eju uz istabu un es neglābjami biju pamodināta. tādā fīlingā piesēdos pie datora un uzdrukāju atmiņas par dzīvi līdz četru gadu vecumam. tas aizņēma tikai trīs lappuses, tas mani nebiedē, jo par to vēlākās darbības priekšā es vienkārši nokaru ausis, jo liekas, ka darbības norisinājušās visas vienlaikus un to risināšanās apstākļi sākas vienā punktā un plešās uz visām pusēm.kad tā sāk atritināt, tad dzīve liekas neticami gara aiz muguras, iesaku pamēģināt tiem, kuri sūdzas, ka neko nav paspējuši. kā lai paspētu, kad tik daudz muļķību bijis jāpieļauj un visādīgu satricinājumu jāpiedzīvo?
šodien mani satricina kaimiņienes sadauzītā seja(viņu sit vīrs alkoholiķis), bet nezinu ko darīt,jo viņa pati ir pilnā un neglābjami velkas atpakaļ uz dzīvokli saņemt savus kāvienus. nolemtības smaka. tā ir visur, es to jūtu. nolemtība ir tas ko mēs darām kā roboti, kuri nav spējīgi kaut ko mainīt savā shēmā un rīkojas pēc programmas. es esmu robots,kurš grib atbrīvoties no programmas/nolemtības.dzīves žēl tam visam. tik daudz dzīves kaķim zem astes, taisni žēlums.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, November 4th, 2005
| |
20:21
|
|
acis sprāgst ārā,laiks izslēgties,mani vispār interesē tikai komentu brīži viss pārējais ir pīļu sūdi(Pīļuk tā tikai sagadīšanās,ka tā izteicos,par tevi esmu vislabākajos ieskatos).izrevidēju tālos draugus,draugus,kuri neatdraugojas un draugus,kuri ir aizdraugojušies.un vispār,man draugu nav,kā izrādījās,jo fakingajā visgrūtākajā dzīves mirklī,kad nevarēju atrast nevienu iemeslu,lai dzīvotu,neviens tā arī neuzradās.kaut kā,brīnumainā kārtā,izdzīvoju,bet tagad man ir baigais zobs.kā vilkam.un tas attiecas uz visiem:netā un reālijā arī.aizeju grauzt mūrus,jo pēkšņi,rakstot savu dzīves scenāriju šis draugu zūdamības likums ieguvis hiporbolizētus apmērus.piedodiet un arlabvakar,mani virtuālie.
|
|
(10 comments | ir ko piebilst)
|
| |
18:10
|
smaržinu māju ar pēdējo pili apelsīnu eļļas,ik pa pusstundai izmetu laukā pa papīra galiņam(lai nepārpūlētos:),ik pa brīdim visu izslēdzu(izņemot sevi),paēdu ceptus kartupeļus,aizveru acis un pasapņoju,pastāstu dievam,ko es gribu.viss,nekādas dzīves jēgas un mērķa,pilnīga sliņķu paradīze.
aha,un nupat sākšu drukāt.tulīt sākšu,tulīt sākšu,tad jau redzēs vai sākšu vai nesākšu.
kas man šodien četrreiz zvanīja un pīkstēja klausulē?drošvien kādam mobī nospiedusies mana podziņa un šamais tagad paliks bez kredīta un es pat neuzzināšu,kurš tas laimīgais bijis.
gribu sevi apklusināt,tikai vēlāk,ar laiku,palikt arvien klusāka un klusāka,kā tāda lauku māja ziemas vidū un tad klausīties tikai to kluso balsi,kas skan iz dzīlēm.ui..būs,būs,tikai tagad gribas papļāpāt,jo šodien nezvanīšu,tikai gaidīšu brīnumu,kas jau sen klauvē pie manas sirds durvīm.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
14:23 - Harmonija
|
otro dienu dzīvoju tā kā patiktu pavadīt visu dzīvi - mazliet priecīga,mazliet laimīga(kaut tam nav ārēju iemeslu),mazliet dievinu sevi,mazliet citus.meditēju,kaut neizdodas,jo sapņoju daudz gan aizvērtām,gan atvērtām.
es atsakos no virziena,palieku malā un izdomāju savu dzīvi.atsakos no citu vērtībām,svešām ietekmēm un lielākās tiesas viedokļu.nu,neder man - tik unikālai citu rakstītas biogrāfijas par piemēru.
|
|
(15 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, October 31st, 2005
| |
16:13 - Meditācija
|
sēž kaķēns logā,ķerkst uz putniem,
kas ārā brīvi vēju dzen,
tikšķ skaļi pulkstens,zogot stundas -
es atceros - ...tas bija sen.
cits šodien kaķēns,citi putni,
un pulkstens cits,kas stundas zog,
tik es tā pati,mazliet vēlāk
man kaķi jāiet pabarot.
es gribu kaķēnu un putnus,
un pulksteni šo apturēt,
jo,ja tie nomainīsies vēlreiz,
es varu dzīvot nepaspēt.
man negribas vēl vienu logu,
vēl vienu putnu piedzīvot,
tik palikt šeit un mazo kaķi
no pulksteņlaika izvažot.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, October 30th, 2005
| |
18:29
|
|
te nu atkal derētu tā kreptīgi nospļauties,tikai nevaru sakrāt siekalām,viss iztecējis pa acīm.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
18:05
|
skrienu pa ielu un trallinu "dievs mani mīl,dievs mani mīl".neviena uz visas pasaules un es šitā.
kaut nu tā notiktu kādreiz.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
16:18
|
jau otro dienu pamostos ar sajūtu,ka jānotiek kam baigi,baigi labam.vakar nenotika.varbūt šodien?un kas tas baigi,baigi labais varētu būt?
kaķis uz manis dzīvo,kad sēžu pie kompja,kad atlaižos gultā.es viņu stiepju līdzi visur,kur pārvietojos dzīvokļa robežās.nosaucu kaķenītes vārdā,kura man bija bērnībā,bet pazuda,toties bija saistīta ar laimīgāko dienu manā mūžā.kas notiks ar šo vārdamāsu.pazudīs vai ļaus pieredzēt vēl vienu laimīgu dienu?
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
16:09
|
Grūtā dzīves situācijā šobrīd esmu nonākusi – dzīve salūzusi kārtējo reizi un man nav īsti spēka to atkal no jauna salabot. Nemaz nerunājot par to, ka nezinu no kuras malas sākt un kurp virzīties.
Esmu totāli atkarīga no trankiem un alkohola, tāpat arī vēl no kafijas, telefona un mammas. Man jau šķiet, ka trūkst vēl tikai azartspēles un narkotikas, kas pavisam un uz mūžu pavilktu svītru visiem maniem naivajiem sapņiem, kuri uzplandī brīžos, kad jūtos labāk.
Visu vasaru un tagad vēl pusrudens pagājis ar nāves dvesmu pakausī. Katrs nieks, katrs sīkākais aizvainojums, mani tik pārjūtīgu, noved atkal līdz zāļu masas aprēķināšanai un domām, kur likt kaķi, lai varu vienreiz pielikt beigu pieturzīmi savām ciešanām.
Tici, tu nevienam neesi vajadzīga? Ticu. Tici, tev ir īpaša jēga šeit dzīvot? Ar grūtībām, bet tikai tāpēc, ka kaut nedaudz spēju pacelt pašapziņu ar šādu ticību, mani asaru plūdi sāksies pāris minūšu vēlāk un ilgs pusminūti mazāk. Visbriesmīgāk ir pēc dievapziņas atgūt cilvēkapziņu, kurā tu neesi nekas, tev nav pašvērtības un citi tavu vērtību tikai mazina ar katru dienu, katru mirkli, ko viņi tiek tev klāt ar saviem izteikumiem, savām tiesībām izteikties, savu vēlmi kritizēt. Un es arī tur pat, tāda pati maita un drošvien tāpēc arī to saņemu, jo tāda pati…patiesībā, es, protams, nedomāju, ka esmu maita, bet reizēm izlaužas maitiskas izdarības.
un kur ir tie gaišie cilvēki,kad man viņu vajaga?kāds zin?
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, October 22nd, 2005
| |
14:11
|
|
iztēlojos,ka atlicis dzīvot 6 mēnešus(un nekad jau nevar zināt) un,labākais,ko varu dot ir mans nožēlojamais dzīvesstāsts.sākšu to rakstīt,varbūt pēc 6 mēnešiem gribēšu padzīvot vēl 6.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, October 16th, 2005
| |
20:01
|
|
bīdiet tekstus manos komentāros,laipni lūdzu! un varbūt kāds zin īstos vārdus,lai arī kādam gadījumam.mani interesē ĪSTIE VĀRDI.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|