.svētki.
visas dziesmiņas, rūķīši, sarkanā krāsa un cita simbolika ir ļoti jauka un piemīlīga. tā pat arī visas dekorācijas pilsētas ielās, kas drīz parādīsies. neaizmirsīsim lieliskās atlaides dāvanām, kuras mēs varēsim iegādāties priekš saviem mīļajiem, burzoties ar vēl 10 cilvēkiem rindā. un vēl taču kartītes! skolas un darbavietu balles, pucēšanās, un jaunu drēbju pirkšana. jā - piparkūkas un mandarīni arī! karstvīns un cido garšīgais ziemas dzēriens. svecītes un sniedziņš! un brīvdienu filmas, pie kurām - "aw, skaisti.. *slauka asaras*" ak. ^__^
un es saku godīgi - es nemaz neironizēju. man tiešām šķiet piemīlīgas un jaukas visas šīs izpausmes, visas šīs dekorācijas.
es tikai brīnos - kur paliek svētku jēga? kas ir tas, ko mēs tā gaidām?
vai nav tā, ka zem skaistajām dekorācijām nekā nav?
Nezinu, man 18. novembris liekas skaisti svētki un kaut kā jocīgi gaidot viņus iet kaut vai caur Stockmann un redzēt Tevis pieminētos brīnumus. Neiederīgi, nesaderīgi un tik ļoti izrauti no kontaksta, ka man liekas, es nemīlu Tevis pieminēto. Vismaz šobrīd nē,un tieši tā neiederīguma dēļ.
neviens nestaigā apkārt dungodams "ļauj strēlniekam šaut",
bet gan "let it snow!"
bet es arī nemīlu sevis pieminēto. tās ir tikai butaforiskas
izpausmes, un tas būtu tas pats, kas mīlēt drēbes nevis cilvēku,
kas tās valkā.