Miss Doherty

savā ziņā šis gads ir stipri atšķirīgs no citiem. cilvēki gan apkārt, gan tie, kas kaut kur tīmeklī, kā aptrakuši uz svētkiem, kas būs decembrī [es nerunāju par māsas dz/d] tas, protams, priecē, -

visas dziesmiņas, rūķīši, sarkanā krāsa un cita simbolika ir ļoti jauka un piemīlīga. tā pat arī visas dekorācijas pilsētas ielās, kas drīz parādīsies. neaizmirsīsim lieliskās atlaides dāvanām, kuras mēs varēsim iegādāties priekš saviem mīļajiem, burzoties ar vēl 10 cilvēkiem rindā. un vēl taču kartītes! skolas un darbavietu balles, pucēšanās, un jaunu drēbju pirkšana. jā - piparkūkas un mandarīni arī! karstvīns un cido garšīgais ziemas dzēriens. svecītes un sniedziņš! un brīvdienu filmas, pie kurām - "aw, skaisti.. *slauka asaras*" ak. ^__^

un es saku godīgi - es nemaz neironizēju. man tiešām šķiet piemīlīgas un jaukas visas šīs izpausmes, visas šīs dekorācijas.

es tikai brīnos - kur paliek svētku jēga? kas ir tas, ko mēs tā gaidām?

vai nav tā, ka zem skaistajām dekorācijām nekā nav?