Eh...

Skolā biju tikai uz pirmajām trim stundām. Un jau tas bija par daudz. Mājās gulēju, gulēju, gulēju tagad piecēlos un visbeidzot uzliku mūziku. Tas palīdz. Nebiju iedomājusies, bet tiešām uzreiz labāk paliek.

Šodien ienāca prātā, ka pārleiku liela uzbāzība ļoti atgrūž. Turklāt uzbāzība - tas nav negatīvā nozīmē. Šoreiz. Tikai priekš manis no dažiem cilvēkiem pārleiku liela uzmanība galīgi nav vajadzība. Brīžiem tas šķebina. Un sliktākais, ka pēc tam sliktijūtos ES.

Eh... vai tik man nav iekaisušas smadzenes? Vismaz domājas tā it kā tur jau pūšanas procesi būtu sākušies - t.i. - nedomājas. Pat vienkāršu domu nevaru vārdos izteikt...

Comments

laikam mūs žēlo kad esam slimi un mazi, kad esam jau izauguši, tad tas žēlums laikam pāriet... es pat nevaru saprast kāpēc tas ir tā
īstajai mūzikai īstajā brīdī ir dziedinošs spēks..;)
bet doma par pūšanas procesiem smadzeņu apvidū nesen vēl bija ienākusi pūstošājās smadzenēs arī man..;)

March 2012

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Powered by Sviesta Ciba