Miss Doherty

Skolā biju tikai uz pirmajām trim stundām. Un jau tas bija par daudz. Mājās gulēju, gulēju, gulēju tagad piecēlos un visbeidzot uzliku mūziku. Tas palīdz. Nebiju iedomājusies, bet tiešām uzreiz labāk paliek.

Šodien ienāca prātā, ka pārleiku liela uzbāzība ļoti atgrūž. Turklāt uzbāzība - tas nav negatīvā nozīmē. Šoreiz. Tikai priekš manis no dažiem cilvēkiem pārleiku liela uzmanība galīgi nav vajadzība. Brīžiem tas šķebina. Un sliktākais, ka pēc tam sliktijūtos ES.

Eh... vai tik man nav iekaisušas smadzenes? Vismaz domājas tā it kā tur jau pūšanas procesi būtu sākušies - t.i. - nedomājas. Pat vienkāršu domu nevaru vārdos izteikt...