1914
Aizejot uz Arsenālā atklāto izstādi "1914", kas it kā pēc savas būtības nav nekas sensacionāls, sāk kļūt mazlietiņ neomolīgi ap dūšu.
Koncepts pavisam vienkāršs - centrālajā daļā izstādītas Latvijas strēlnieku fotogrāfijas - daļa ņemtas no Kara muzeja, daļa no privātajām kolekcijām. Ātri vien acis atrod arvien jaunākas un jaunākas sejas, liekot nepatīkamā pārsteigumā raukt pieri. Te kāds izskatās pēc sešpadsmitgadnieka, te kāds vēl jaunāks. Un tad dažas bildes ar kritušajiem jeb kaudzīte ar mirušiem patriotiem sniegā.
Prāta tālākās dzīlēs iedegas vārga signāllampiņa, kas pietiekami uzstājīgi sāk apkopot pēdējā laikā uzņemto informāciju - Ukraina vs. Krievija, klusi čuksti paziņu lokā: "Klau, man mazliet bail..", Jurģa Liepnieka ceptie garadarbi ar tāda tipa nosaukumiem kā "Par Latvijas militāro drošību pēc Ukrainas" un "Kā uzvesties, ja sākas karš" un citi tikpat izteiksmīgi raksti, bildes un video. Atklāti sakot, iezogas tā mazā nedrošības sajūta.
Jebkurai problēmai ir nepieciešams pieiet racionāli, meklējot pēc iespējas konstruktīvāku risinājumu. Bet ko darīt tad, kad gluži vienkārši rokas ir par īsām un sāc slīdēt uz Maslova piramīdas pamatvajadzību galu, es tiešām nezinu. Ja nu vienīgi izmantot strausa pieeju, izliekoties, ka nekas nav noticis.