Divas nedēļas no vietas es konstanti naktīs murgoju - vienā reizē es līdz kaulam sastrīdējos ar tēvu, citā - viņš bija miris autoavārijā,bet es tam neticēju, citreiz es šķīros un pa kluso bēgu prom no valsts, vēl citā mani apzaga, bet zagli pieķēru - tāpēc viņš man ielaida lodi pierē (bet scenārijs tika pārgremots vairākas reizes, citās reizēs viņš man iešāva tikai kājā). Un tā nemitīgi. Pamosties un jūties kā sabraukta vāvere.
Un tagad tas ir apstājies jau 3 naktis. Neskatoties uz to, ka esmu neizgulējusies un brīžiem saņurcīta, lielāku atvieglojumu sen neesmu jutusi.