Laimīgās beigas
Neatceros,kad pēdējo reizi esmu raudājusi no aizkustinājuma. Trīsreiz.
It kā jau nekas liels - kolēģe saderinājās, pēc 3 mēnešiem precēsies. Bet mani tas saviļņo tik ļoti, it kā man kāds būtu pierādījis, ka Ziemassvētku vecītis tiešām katru gadu ierodas manās mājās ziemeļbriežu kamanās, lai noliktu dāvanas zem eglītes. Tāds notikums man tuva cilvēka dzīve absolūti atgriež ticību laimīgām beigām. Nekad nebūtu domājusi, ka mani tas ietekmēs šādi. Nevaru iedomāties, kas ar mani notiks tad, kad precēsies kāda no manām draudzenēm. Es aiziešu ar sirdi :)
Lai ko es teiktu, lai kā es runātu, lai kā es uzvestos, joprojām esmu mazā meitene, kura tiecas pēc pasakām, romantikas un visa skaistā. Pat ja zem manis arī drīz būs smilškaste - sirds lēkā un dauzās. :)