Draudzība
Cik zinu, nav normāli, ja bieži draugs izraisa dusmu uzplūdus.
Un, ja mēģini izrunāties, tad dialogs ir tipa šāds:
- Lūdzu, maini attieksmi!
- Atrodi citus draugus! Es tāda esmu! Pati maini!
- Es nemainīšu!
Sāk šķist, ka jebkurš ilglaicīgs, piesātināts, intensīvs kontakts ar cilvēku ar laiku kļūst absolūti destruktīvs. No mīlestības līdz naidam ir viens solis.
Ja jau mans brālis mūždien dzīvojis viens, prom no savas ģimenes, tad varbūt arī mani sagaida tāds liktenis :) bet tādi cilvēki arī ir vajadzīgi!