Vakardienas vakariņas ar vecākiem bija kaut kas fantastisks. Ikdienā brīžiem sanāk paiet garām un varbūt tik daudz neiedziļināties, bet vakar.. neaprakstāmi. Smieklīgi līdz asarām. Sirsnīgi. Noderīgi. Es jutos kā laimīgākais cilvēks pasaulē :)
Un pēc tam iekāpšana laika mašīnā ar cilvēkiem, kuri pat īsti nav savējie, tomēr asociējas ar siltumu un smiekliem.
Pēc šī visa iekšēji jūtama kārtīga dopinga deva. Tagad patiešām varu pacensties sniegt palīdzīgu roku, kad tas nepieciešams.