April 20th, 2011

Kaut arī manās acīs cilvēku kā tādu vērtība ir cēlusies gaismas ātrumā pēdējā gada laikā, tik un tā katru reizi esmu pārsteigta par laipni padoto izpalīdzīgo roku. Tomēr ir dīvaini, būt tam, kurš peld pret straumi un izmanto krastā stāvošā drauga palīdzību. Vienmēr, nu vienmēr bijis otrādāk!
Pie tam jūtos kā plastalīna gabaliņš, tas ir, mana personība šķiet vēl elastīgāka un mainīgāka nekā jebkad agrāk. Vai tur jāliek "+" vai "-" zīme, nav ne jausmas. Un vispār es cenšos neaizmirst vecos draugus, taču laika trūkums spiež pie zemes. Man arī atkal, jau atkal ir vajadzīgas pārmaiņas.. es esmu sasodīti nogurdinoša pati sev.
Un kā lai es jūtos laimīga? Tikai bēgot vien no šī jautājuma, šķiet, ka problēmu gūzma sakrājas dubultā. Psiholoģisko datu apstrāde trešklasniekiem vienos naktī īsti nav bijis mans sapnis. Es pat nebiju domājusi attapties šādā stāvoklī.
Bet, citējot sevi, varu teikt, ka "nekad nevar zināt, kad mēs pārstāsim raudāt un sāksim smieties. Vai otrādi."

June 2021

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930   
Powered by Sviesta Ciba