Ikdienas pieturzīmes

7. Janvāris 2008

20:08

Šodiena bija nu.. tāāāda! Tādas nav visas dienas un tāpēc tās ir jāizbauda.
Rīts. Tāda forša sajūta. Neizsakāma. Bet jūti, ka iekšā kaut kas tāds nu ļoti. Pilna sirds līdz malām. Ka pāri plūst.
Rīga. Šodien patika.
Intervija ar Aleksandru. Daudz daudz pozitīvu emociju, smieklu un smaidu. Patika man viņa dikti. Izrunājām visu, kas bija nepieciešams rakstam un vēl pēc tam nosēdējām un vienkārši nopļāpājām par visu ko. :)
Sniegs. Balti sniegpārslu virpuļi un slapja šalle, cimdi.

Pēdējā laikā varbūt daudziem šķietu jokaina, visādus sviestiņus rakstu, bet citādi nesanāk. Nemāku izteikt, kā jūtos. Daudz sajūtu. Daudz visa kā. Ķeru mirkļus. Un mācos dzīvot.

Un tagad mans jaukais gp. Vēl mazlietiņ. Vēl šo nedēļu.

21:52

Ar nepacietību gaidu, kad atsāksies dejas. Pietrūkst dikti, dikti.
Mēģinājumus pie Agra- pie tā paša, kurš Daņiļēvičs, ne pa kam negribu laist garām. Būs grūti, bet forši.

Ar dejošanu jau ir tā- kad izdari, pārvari, tad ir tik kolosāla sajūta. Tā bija ar klasiku. Riebās. Pagalam nepatika. Bet tagad..tagad pat pietrūkst stangas, spoguļi, čībiņas un kurnēšana:"priekš kam tas viss vajadzīgs". Tagad novērtēju, ka tas viss man bijis. Daudz devis.
Un, ja reiz esi sācis dejot, tad arī turpināsi. Pavisam prom nevaru aiziet. Jā, gadu nedejoju vispār neko, teicu, ka pietiek, bet bija sajūta, ka kaut kas tomēr pietrūkst. Un redz, atkal esmu atpakaļ.
Powered by Sviesta Ciba