| [ |
mood |
| |
draņķīgs un draņķīgāks |
] |
| [ |
music |
| |
Nirvana - Happy Hour |
] |
Golden age has passed away
Now I’m old, tired, cold and broken.
[Ja gribam atrast pozitīvo absolūtā negatīvisma okeānā, tad tagad es vismaz zinu, ko nozīmē “draņķīgi” un neteikšu, ka man ir draņķīgi kaut kādu glupību dēļ.]
Atradu mājās dažas filozofu grāmatas. Ne īsti Nīči, bet tādus kā Monteņs, Diro un Erasms. Par pēdējo gan dzirdēts, ka viņš drusku plaģiāts, bet iespējams, ka viņš tās labākās domas tad arī ir apkopojis. Palasīšu, varbūt pieņemšos prātā, aptveršu sava eksistenciālisma bezjēdzīgumu, vispārējā haosa un stulbības pamatprincipus, integrāļu imagināros paralelogramus un vēl citas gudras fīčas, un varbūt tad man būs vieglāk pieņemt faktu, ka dzīve ir s*** bedre [vai, cik šabloniska frāze] un es tikai sagadīšanās pēc tur gadījos [un atbildību par to nenesu], un tas ir tikai laika jautājums, cik ilgi es vēl varēšu šajā bedrē paelpot.
Vakar pārkāpu kaimiņu cuilvēktiesības klausoties Nirvanu vismaz 40 decibellu skaļumā un tās pavadībā piepuņķoju prāvu kabatslakatu. Domnāju, ka būs labāk, domāju nepareizi.
Paldies maniem mīļajiem refleksiem par tādām extrām kā koordinācijas un runas traucējumi, pastāvīgi drebuļi un aukstuma viļņi. Bonusā varētu nākt vēl matu un pēc tam – acu izkrišana. skats nudien būtu varen jauks un uzjautrinošs.
Drīz kļūšu par pilntiesīgu melnās sugas p0keMOnu. Bet ko citu man darīt, ja ne porķīt šo serveri ar saviem tekstiem, gruzīties SC? Jā, dārgie cibiņi, kontaktējoties ar apkārtējiem, man reizēm pat jāsmaida.
|