izelpa
Recent Entries
5/6/14 04:31 pm
ak, pilsēta. kā tāds vecs, emocionāli terorizējošs mīļākais, pie kura atgriežoties jau simto reizi pirmie sitieni ir spēcīgi un apdullinoši kā nekad (jo katru reizi sāp aizvien vairāk), bet pēc tam sāc iemīlēt pazīstamos komunikācijas veidus, un tad attopies brīdī, kad domā "ja jau dara pāri, tas tikai parāda, ka patiešām mīl".bet šodien pēc gandrīz nedēļas prom atgriezos pilsētā, un man pa seju iesita pūļi, daudz svešu un nepatīkamu smaku, psihiskās novirzes, smēķējoša grūtniece ar trīs-strīpas-sānos-bikšainu kavalieri pie sāniem (un kavaliera roka ap grūtnieces gurniem), un saviebtas, apstulbušas un trulas sejas. un es nodomāju - ak, pilsēta, we meet again.
sāku domāt par to, vai pilsētas psiholoģiski neveselīgā vide gadījumā nesakņojas tajā, ka mums - cilvēkiem - vienkārši nav paredzēts tik daudz vienam otru satikt ikdienā, redzēt tik daudz seju, tik daudziem iet garām un neko neteikt. pārāk daudz individualitāšu un pārāk daudz prasību no visiem pārējiem sabiedrības locekļiem, viņu klātbūtnes. pilsēta dara cilvēku vienaldzīgu, egoistisku, nepiesātināmu un neapmierināmu.
or maybe it's just me. katrā ziņā nevarētu teikt, ka šeit un tagad jūtos iederīgi vai labi.
p.s. We’re very fond of the notion of an ever-expanding sphere of understanding. But has anyone stopped to notice that if you have an ever-expanding sphere of understanding, necessarily the surface volume of the frontier of the unknown becomes larger and larger. It’s like building a bonfire bigger and bigger to convince yourself that there’s an awful lot of darkness.
/TMcK
4/22/14 09:00 pm
parādiet man vietu, no kurienes aug darāmo darbu liste. un kur ir tie kloķīši, lai šito konveijeru drusku (nozīmīgi) palēninātu.
4/17/14 09:41 pm
sēdēju tramvajā saulītē un domāju, kā lai sagremo skumjas par pasauli. brīžiem nemaz nav skumji, bet brīžiem tik traki skumji paliek, galvenokārt jau laikam tāpēc, ka verdzība īsti nekur nav beigusies un ka 'civilizētās' valstis neko nedara lietas labā, tajā skaitā tā pati ukraina ir labs piemērs šim.bet interesantākais jau tas, ka pat zem sāpīgākajām skumjām par pasauli ir kaut kāds underlying miers un gaidas par visu, kas notiek.
divas ļoti, ļoti, ļoti iesaku-filmas:
viena eleganta dok. filma par dimantu melno tirgu āfrikā (un drusku eiropā; caur diplomātisko statusu borderline legālo, ja tā var teikt, tirdzniecību).
otra eleganta dok. filma par to, kā 2009. gadā izskatījās un notika dāņu komēdijgrupas vizīte ziemeļkorejā (šī bija nu traki, traki aizkustinoša on a deep level, tikai prasa paturēt prātā, cik dažādi skatpunkti un dzīvesstāsti piedalās scenārijā).
lieku reizi saliek pa plauktiņiem skatu uz pasauli.
režisors abām viens, neveikli šarmējošs un ļoti drosmīgs dānis, žurnālists.
Encountering children in North Korea is.. the most horrific part of being there. I remember, at one point, we went to the Children's Palace, where the most gifted, intelligent children are kept and trained by the regime. And this very small girl appears in a folkloristic dress, a yellow dress, and she is below the age of 5. I would say she is maybe 4. She has a flute with her, and then she walks across the room to where I am and places herself in front of me, and starts playing this flute. And I can see that she is trembling with fear.. like a terrified rabbit or something. And her eyes are.. It's like the eyes of an 80-year-old who has seen into the very depths of hell.
4/11/14 07:04 pm
vienkārši tik ridiculous, šodien dabūju 9 prezentācijā par smadzeņu pieres daivas aktivāciju dažādos kognitīvos uzdevumos, un galvenā doma tajā (meta)pētījumā ir, ka ir daži zināmi reģioni, kuri saistās ar kognitīvu uzdevumu (ar atmiņu, paškontroli, objektu identificēšanu u.c.) veikšanu. a la "cik labi ir darīt kognitīvas lietas, darīsim kognitīvas lietas ar savām smadzenēm vairāk, tas ir svarīgi! kontrolēsim smadzenes!"un tagad, lai veldzētu savas smadzenes pēc nedēļu ilgas stresošanas un temperatūras, skatos vienkārši burvīgus viģikus, kuri lieliski parāda, ka psilocibīns (medžik mašrūms, ja, draugi) saistās ar pazeminātu aktivitāti aptuveni tieši tajos pašos reģionos, kurus mums studijās liek celt kognitīvo spēju tronī. ar paaugstinātu aktivitāti šajos reģionos saistās, piemēram, viens no depresiju mediējošajiem faktoriem - ruminēšana (nevienam nenovēlu ieslīgt tādā). ar pazeminātu aktivitāti tajos reģionos saistās ne tikai psilocibīna iešpricēšana asinsritē, bet arī vairāki depresijas ārstēšanas paņēmieni - kogn. biheiviorālā terapija, meditācija u.c.
there you go, world.
neesmu pārsteigta, bet aizvien patīkami atrast šādas sakarības.
un tagad man būs tēja un kruasāni.
mīlu zinātniekus.
4/9/14 10:54 pm
maģistrantūra: a series of academic joys and struggles.laimīga būšu sestdien! precīzs laimes sākšanās laiks atkarīgs no tā, vai nolemšu iet uz metodoloģijas lekcijām, ho ho ho.
Powered by Sviesta Ciba